Apstākļa vārds jeb adverbs[1] ir patstāvīga, nelokāma vārdšķira, kas nosauc darbības, īpašības un apstākļu pazīmes. Apstākļa vārdi tuvāk paskaidro darbības vārdu, īpašības vārdu vai citu apstākļa vārdu.
Apstākļa vārdi žēl, daudz, nedaudz, vairāk, maz, mazāk, tik, cik jālieto ar deklinējamu vārdu ģenitīvā.
Lietojams ir vārds pašreiz (saīsinājums no pašu reizi), nevis patreiz.
Apstākļa vārds kaut kur norāda darbības vietu, to nedrīkst lietot laika nozīmē.
Nevēlama ir apstākļa vārda atpakaļ lietošana laika nozīmē, šeit to būtu vēlams aizstāt ar prievārdiem pirms vai priekš.
Apstākļa vārdus nedrīkst jaukt ar īpašības vārdiem. Lai to ievērotu, jāatceras, ka īpašības vārdi ir lokāmi un paskaidro lietvārdu, taču apstākļa vārdi nav lokāmi un paskaidro darbības vārdu (retāk īpašības vārdu vai citu apstākļa vārdu).