Armija

Šis raksts ir par sauszemes bruņotajiem spēkiem. Par bruņotajiem spēkiem, kuros ietilpst arī flote un gaisa spēki, skatīt rakstu karaspēks

Armija (no latīņu: armare — 'apbruņot') ir valsts bruņoto spēku daļa. Paredzēta lielapjoma kara darbībām, pārsvarā pret iekšējo pretinieku.

Variācijas

Ar vārdu armija var apzīmēt vairākus jēdzienus.

Bruņotie spēki

Ar jēdzienu "armija" var apzīmēt visu kādas valsts bruņoto spēku kopumu, ar to apzīmējot jebkāda veida karaspēku.

Sauszemes bruņotie spēki

Ar jēdzienu "armija" var apzīmēt visu kādas valsts sauszemes bruņoto spēku kopumu.

Vēsturiski izveidojies, ka lielākajā daļā valstu bruņotajos spēkos strikti nodala sauszemes karaspēku no jūras karaspēka (flotes) un gaisa karaspēka (gaisa flotes), parasti uzturot trīs neatkarīgas organizācijas.

Formācijas

Daudzu valstu bruņotajos spēkos armija ir arī liela formācija, kas sastāv no diviem vai vairāk korpusiem. Atsevišķai armijai tiek dots vārds vai numurs, lai atšķirtu to no bruņotajiem spēkiem kopumā. Piemēram, ASV Pirmā armija, Ziemeļvirdžīnijas armija.

Armijas ir lielas formācijas, kas var stipri atšķirties lieluma, sastāva un atbildības atkarībā no valsts, bruņoto spēku atzara un izveidošanas mērķa. Piemēram, Padomju Savienībā 2. pasaules kara laikā armijas bija korpusa lieluma formācijas, kas bija pakļautas armijas lieluma frontēm. Miera laikā PSRS armija parasti bija pakļauta kara apgabalam.

Skat. arī

• Karš
• Zemessardze
• Latvijas Nacionālie bruņotie spēki