Arnolds Vēverbrants
| ||||||||||||||||
|
Arnolds Vēverbrants (1900—1952) bija latviešu ārsts neirologs, Baltijas Universitātes lektors.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1900. gada 21. jūnijā Palsmanes pagastā krodzinieka Augusta Vēverbranta un viņa sievas Zelmas, dzimušas Zariņas, ģimenē.[1] Mācījās Rīgas pilsētas I vidusskolā, studēja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē (1922—1929) Strādāja par Rīgas pilsētas 1. slimnīcas ārstu (1930—1932), Nervu klīnikas asistentu (1933—1939), Nervu klīnikas vadītāju (1939—1940) un virsārstu (1940—1944). 1943. gadā aizstāvēja dr. med. disertāciju "Eksperimentāli pētījumi par plazmohīna un atebrīna darbību uz centrālo nervu sistēmu".
Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju sākumā strādāja bēgļu nometnēs, tad bija UNRRAS medicīniskās daļas vadītājs Lipštatē, bet no 1948. gada pārzināja DP medicīnisko aprūpi Ziemeļreinā-Vestfalē, blakus tam būdams arī Baltijas Universitātes lektors (1946—1949).
1950. gadā pārcēlās uz ASV, miris 1952. gada 9. februārī Bostonā.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ geni.com
- ↑ timenote.info no "Laiks", 05.03.1952