Londonas "Arsenal" ir Anglijasfutbola klubs no Londonas. Klubs spēlē Anglijas spēcīgākajā futbola līgā — Premjerlīgā, mājas spēles aizvada Emirates stadionā. Viens no titulētākajiem klubiem, kas izcīnījis 14 Anglijas čempiontitulus, kā arī 14 reizes ieguvis FA kausu.
Šobrīd Arsenal ir viens no pelnošākajiem futbola klubiem Eiropā, pēc 2016.–2017. sezonas datiem ieņemot devīto vietu peļņas ziņā ar €487 miljoniem.[1] Balsoties uz sociālo mediju aktivitāti no 2014. gada līdz 2015. gadam, Arsenal komanda ir piektā atbalstītākā komanda pasaulē.[1]
1886. gadā grupa strādnieku no Woolwich firmas Royal Arsenal dibināja komandu. Firma ražoja bruņojumu. Kluba nosaukums tika ņemts no Dial Square darbnīcas vārda (1886). Ap tā paša gada Ziemassvētkiem kluba nosaukumu mainīja uz Royal Arsenal. Pēc dažiem gadiem kluba nosaukumu tika mainīts uz Woolwich Arsenal (1891). 1893. gadā Woolwich Arsenal bija pirmā komanda no Anglijas dienvidiem, kas iestājās Anglijas futbola līgā. 1904. gadā tika sasniegta arī Pirmā divīzija jeb Anglijas augstākā līga. 1913. gadā komanda izkrita uz vienu līgu zemāk. Tajā pašā gadā komanda pārcēlās uz Highbury stadionu, kur tā spēlēja līdz 2006. gadam. 1914. gadā komanda mainīja nosaukumu uz Arsenal Football Club. 1919. gadā Arsenal atgriezās Pirmajā divīzijā. Kopš tā laika komanda vairs nav izkritusi līgu zemāk, kas ir Anglijas rekords.[2] 1925. gadā par komandas galveno treneri kļuva Herberts Čepmens. Čepmena laikā Arsenal komanda bija viena no spēcīgākajām komandām Pirmajā divīzijā. Laika posmā no 1930. gada līdz 1938. gadam, Arsenal komanda izcīnīja piecus Pirmās divīzijas čempionu titulus. Pēc Otrā pasaules kara, trofejas Arsenal komanda izcīnīja daudz retāk. 1962. gadā par treneri kļuva bijušais Anglijas izlases kapteinis Billijs Raits. Arī viņa vadībā komanda neguva panākumus un 1966. gadā par treneri kļuva kluba fizioterapeits Bērtijs Mī. Viņa vadībā komanda izcīnīja pirmo Eiropas trofeju — Starppilsētu gadatirgu kausu. 1974. gadā komandu 34 gadu vecumā sāka vadīt Terijs Nīls. Viņa vadībā Arsenal vienīgo trofeju ieguva 1979. gadā, kad tika uzvarēts FA kauss. No 1986. gada līdz 1996. gadam par komandas treneri strādāja Arsenal bijušais futbolists Džordžs Greims. Viņa vadībā Arsenal ieguva divus Pirmās divīzijas titulus, FA kausu, kā arī 1994. gadā tika iegūts UEFA Kausu ieguvēju kauss. 1996. gadā par komandas galveno treneri tika apstiprināts Francijas treneris Arsēns Vengers. Vengera vadībā Arsenal spēle uzlabojās, tika pievienoti arī vairāki ārzemju spēlētāji, kā Patriks Vieira un Tjerī Anrī. 1997–98. gada sezonā tika izcīnīta arī pirmā Anglijas Premjerlīgas trofeja. 2000. gadā tika sasniegts UEFA kausa fināls, tomēr tika zaudēts Turcijas komandai Stambulas "Galatasaray". 2003–04. gada sezonā Arsenal komanda nezaudēja nevienā līgas spēlē. Togad Arsenal ieguva iesauku The Invincibles.[3] Kopā Arsenal nezaudēja 49 spēles pēc kārtas, kas ir Anglijas rekords.[4] 2005–06. gada sezonā Arsenal pirmo reizi sasniedza UEFA Čempionu līgas finālu, kurā gan tika zaudēts Barcelona komandai ar 2–1. 2006. gadā komanda pārcēlās uz Emirates stadionu. Klubs nebija izcīnījis nevienu trofeju kopš 2005. gada FA kausa, līdz 2014. gada FA kausa finālā tika uzvarēta Hull City. 2018. gada aprīlī, pēc vairākām nesekmīgām sezonām, Vengers paziņoja par aiziešanu no komandas.[5] Par pirmo treneri pēc Vengera ēras tika apstiprināts Unajs Emerijs.[6] Savā pirmajā sezonā tika sasniegts UEFA Eiropas līgas fināls, tomēr Baku Olimpiskajā stadionā tika zaudēts Chelsea komandai ar 4–1. Nākamajā sezonā Emerijs, pēc septiņām neuzvarētām spēlēm pēc kārtas, tika atlaists.[7] Par kluba galveno treneri kļuva bijušais Arsenal futbolists Mikels Arteta.[8] Viņa vadībā komanda izcīnīja savu 14. FA kausu.
Londona, Anglija
Mikels Arteta
Martins Ēdegors
.svg){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Arsenal FC.