Arta Melnalksne
Šajā rakstā ir pārāk maz vikisaišu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, saliekot tajā saites uz citiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Arta Melnalksne" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
|
Arta Melnalksne (arī Sakārne; dzimusi Mazitāne; 1968. gada 8. augusts — 2013. gada 29. marts) bija latviešu horeogrāfe un dejas pedagoģe. Vairākkārtēja Deju svētku virsvadītāja. Bijusi deju kolektīvu "Skabardzēni" un "Zalktis" mākslinieciskā vadītāja.[1]
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Arta Melnalksne mācījusies Rīgas 2.vidusskolā (tagad Rīgas Valsts 2.ģimnāzija). 1992. g. absolvējusi J.Vītola Mūzikas akadēmijas horeogrāfijas nodaļu, iegūstot bakalaura grādu horeogrāfijā, un deju skolotāja, deju kolektīva vadītāja kvalifikāciju. 2006. g. absolvējusi Kultūras Akadēmijas Teātra mākslas nodaļu, iegūstot maģistra grādu mākslās ar papildus programmu teātra režijā.
Papildus iegūtajai izglītībai Arta ieguvusi zināšanas dažādos kursos, piemēram: „Bērnu un jauniešu dejas mācību programmas veidošana un mācību metožu pilnveidošana“, „Teātra sporta metodika”, „Joga un dejas terapija”, „Aktualitātes un novitātes tautas un mūsdienu dejas mācīšanas metodikā”, „Modernās un džezdejas metodika”, „Ritmikas, pirmsskolas un sākumskolas deju pasniegšanas metodika“, „Netradicionālo deju žanru pasniegšanas metodika” u.c.
Dejojusi TDA „Zelta sietiņš”, pēc tam TDA „Rotaļa” un TDA „Vektors”, kā arī Valsts deju ansambļa „Daile” studijā.
Darba pieredze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Būdama horeogrāfe, Melnalksne veidojusi horeogrāfiju, režiju un inscenējumu horeogrāfiskajiem uzvedumiem un deju svītām, kopumā vairāk nekā 350 deju, un 11 deju uzvedumi. Artas Melnalksnes radītajās dejās un uzvedumos svarīgākās ir latviskās dzīves ziņas un vērtības. Daudzas no dejām novērtētas arī Jaunrades deju konkursos, kuros iegūtas dažādas prēmijas un balvas.
Horeogrāfiskie uzvedumi un koncertprogrammas ir prezentētas arī Starptautiskos festivālos Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Dānijā, Slovākijā, Čehijā, Ungārijā, Polijā, Austrijā, Itālijā, Zviedrijā, Turcijā u.c..
No 1986.g. bijusi Rīgas Teikas vsk. deju kolektīva „Skabardzēni“ mākslinieciskā vadītāja un horeogrāfe.
No 1990.g. bijusi jauniešu deju kolektīva „Zalktis“ mākslinieciskā vadītāja un horeogrāfe.
1998.gadā Arta Melnalksne pirmo reiz kļuvusi par Deju svētku virsvadītāju, viņai uzticēts absolūti unikālu uzdevums, jo top Deju svētku programma „Solis laikā” kā alternatīva dejas izpausme jau tradicionālajiem svētku koncertiem. Arta veidojusi vienu no šī lielkoncerta daļām – „Es nemiršu šai zemē”. Pēc tam svētki sekojuši cits citam – gan skolu jaunatnes, gan Vispārējie Dziesmu un deju svētki, gan Rīgas bērnu un jauniešu Deju svētki. Tāpat dažādi festivāli, meistarklases.
Viņa bija izvēlēta par 2015. gadā ieplānoto XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku deju lieluzveduma māksliniecisko vadītāju.[1]
Nāve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mirusi 2013. gada 29. martā.[1][2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Dejotāji atvadās no Artas Melnalksnes». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2013. gada 5. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 9. jūlijā.
- ↑ «Mirusi ilggadēja Dziesmu un deju svētku virsvadītāja Arta Melnalksne». Diena. 2013. gada 31. martā. Skatīts: 2013. gada 9. jūlijā.