Artefakts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Artefakts (latīņu: artefactum — ‘mākslīgi izveidots’) ir parādība, process vai priekšmets, kura rašanos nevar izskaidrot ar dabiskiem cēloņiem. Artefakti ir lietas vai materiālās kultūras aspekti, kas atšķiras no kultūras vērtībām un normām.

Kompresijas artefakts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls ar kompresijas artefaktiem
Tas pats attēls (oriģināls)(bez artefaktiem)

Lietojot zudumradošas saspiešanas (lossy compression) metodes ar lielu kompresijas pakāpi, datos (attēli, audio vai video) veidojas kompresijas artefakti. Attēlos (jpg) tie parasti ir kā taisnstūrveida laukumi ar vienādu krāsu, kas parasti koncentrējas pie vietām kur ir liels kontrasts. Video (mpg) attēlos artefakti ir līdzīgi, tikai tie vēl var kustēties līdzi kontrastainajām vietām un izsmērēties pa ekrānu (tas ir retāk). Skaņas failos (mp3) artefakti bieži vien ir saklausāmi kā metāliska skaņa.

Mikroskopijas artefakts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

AFM attēls ar tip imaging artefaktiem.

Mikroskopijas metodēs (pamatā elektronmikroskopija un SPM) artefakti ir mikroskopa attēlā redzamie veidojumi, kas neeksistē (vai eksistē citā paskatā) novērotajā objektā. AFM artefakti pamatā ir divu veidu:

  • veidojumi, kas neeksistē apskatāmajā objektā un ir radušies slikti noregulētu mikroskopa parametru dēļ (šie galvenokārt ir oscilācijas, kas rodas ja ir pārāk liels Z skenera atgriezeniskās saites koeficients)
  • veidojumi, kuru forma un izmēri attēlā ir izkropļoti. Tādi parasti rodas, apskatot veidojumus, kuru izmēri ir līdzīgi adatas gala izmēriem, un pie ļoti stāvām šķautnēm (tip imaging). Te arī var pieskaitīt regulāri atkārtojošas struktūras, kas rodas no tā, ka adata pie virsmas skaras klāt vairāk kā vienā vietā, tādējādi viens dabā esošs veidojums parādās kā vairāku tuvu esošu veidojumu kopa.

Artefakts bioloģijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Artefakts bioloģijā ir nepareizi interpretēts fakts, kas rada maldinošu informāciju.

Piemēram, konstatēts fakts — kādas grūti nosakāmas augu sugas izplatība ir konstatēta tikai ap lielākajām pilsētām, no kura izdarīts kļūdains secinājums — tātad sugai patīk lielas pilsētas. Papētot sīkāk, noskaidrojas, ka šajās pilsētās suga atrasta, jo tajās ir mācību iestādes, kurās mācās un dzīvo studenti, kas pēta šo sugu, tāpēc arī nokartēta šajās pilsētās. Tā kā nespeciālistam suga grūti atšķirama, nav informācijas par sugas atradnēm laukos. Patiesībā tā ir plaši izplatīta suga gan ap pilsētām, gan laukos. Tātad tas, ka suga plaši izplatīta pilsētās un tai patīk lielas pilsētas, tādēļ, lai to aizsargātu, jānodrošina šādi apstākļi, ir artefakts.