Arvīds Noriņš
| Arvīds Noriņš | |
|---|---|
| Dzimis | 1924. gada 19. septembrī |
| Miris | 2004. gada 9. februārī (79 gadu vecumā) |
| Nodarbošanās | kinorežisors, aktieris |
| Dzīvesbiedre | Skaidrīte Noriņa (1924—1993) |
Arvīds Noriņš (dzimis 1924. gada 19. septembrī, miris 2004. gada 9. februārī) bija latviešu leļļu teātra un leļļu filmu režisors un animators. Viņa pazīstamākais darbs ir leļļu seriāls par izmeklētāju Capu.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]A. Noriņš dzimis un audzis Salacgrīvā. 1940. gadā pārcēlies uz Rīgu, kur beidzis VEF arodvidusskolu (1943) un strādājis šajā rūpnīcā. Beidzis arī Rīgas 8. vakara vidusskolu (1948). Studējis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē.[1]
No 1950. līdz 1952. gadam bijis Liepājas teātra aktieris. No 1954. līdz 1963. gadam strādājis Leļļu teātrī. No 1963. gada režisora asistents Rīgas kinostudijā. Bijis režisora asistents Leonīdam Leimanim filmā "Purva bridējs" (1966). Piedalījies mākslas filmā "Kapteiņa Enriko pulkstenis" (1967).
1966. gadā kopā ar Arnoldu Burovu un Valentīnu Jakobsonu nodibinājis leļļu filmu grupu, no 1966. līdz 1984. gadam bijis tās mākslinieks multiplikators un aktieris animators, no 1970. gada arī režisors. Animators pirmajai Rīgas kinostudijas leļļu filai "Ki-ke-ri-gū" (1966), kā arī daudzām citām filmām. Režisors leļļu filmām "Zaķa kāposti" (1970), "Eža kažociņš" (1972), "Gribulītis" (1973), "Puspasaka" (1975), "Kāpostu dārza noslēpums" (1983), kā arī leļļu filmu seriālam par izmeklētāju Capu: "Caps meklē" (1976), "Caps meklē atkal" (1977), "Caps cīnās" (1979), "Caps ģībst" (1980), "Caps un neredzamais" (1981).[2] Maija Augstkalna augsti vērtējusi A. Noriņa tehnisko meistarību un pieredzi leļļu vadīšanā: "Dot dzīvību lellei — tā ir grūta māksla, kas prasa ne vien smalki izslīpētu aktiera talantu, bet arī milzīgu pacietību, rūpību, filigrānu visdažādāko tēlu (ne 'tikai ar dvēseli apveltīto, bet arī nedzīvās, priekšmetiskās pasaules pārstāvju kā auto, helikopters utt.) individuālās kustības izjūtu kadrā. It bieži vienam aktierim — leļļu vadītājam vienlaikus jāprot «atdzīvināt» ne tikai galvenos varoņus, bet arī masas, kas ir ap viņiem."[3]
Epizodiskas lomas filmās "Sēklis" (1988) un "Mērnieku laiki" (1991). Vairākas Noriņa filmas apbalvotas Vissavienības kinofestivālos.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Runce M. Arvīds Noriņš. Teātris un kino biogrāfijās. 2. sējums. Rīga: Preses nams, 2002, 451.-452. lpp.
- ↑ Arvīds Noriņš Arhivēts 2020. gada 23. oktobrī, Wayback Machine vietnē.. Filmas.lv.
- ↑ Augstkalna, Maija. Cilvēks, kuram klausa lelles. Karogs, 1984, Nr. 9.
|