Salacgrīva

Salacgrīva
pilsēta
Piemineklis jūrniekiem Salacgrīvā
Karogs Ģerbonis
Salacgrīva
Koordinātas: 57°45′06″N 24°21′26″E
Valsts	Latvija
Novads	Limbažu novads
Pilsētas tiesības	kopš 1928. gada
Vēsturiskie nosaukumi	vācu: Salismünde
Platība
• Kopējā	13,2 km2
• sauszeme	12,4 km2
• ūdens	0,8 km2
Augstums	4 m
Iedzīvotāji (2022)
• kopā	2 524
• blīvums	203,1 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-4033
Mājaslapa	www.salacgriva.lv
Salacgrīva Vikikrātuvē

Salacgrīva ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Limbažu novadā, Salacas upes grīvā. Attālums no Salacgrīvas līdz Rīgai — 103 km, līdz Limbažiem — 50 km, līdz Valmierai — 95 km. Pilsētas saimniecībā liela nozīme ir koku eksportam, kokapstrādei, pārtikas ražošanai un tirdzniecībai.

Vēsture

Kā apdzīvota vieta Salacgrīva pastāvējusi jau 5.gs., kad pie Salacas grīvas atradusies lībiešu apmetne Saletsa. Lībiešu pils vietā, Salacas labajā krastā vairākus gadsimtus vēlāk tika uzcelta Rīgas arhibīskaps Salacas pils, kura pirmoreiz minēta 1391. gadā Lībekas hronikā kā Saltze. Pils bija biežs uzbrukuma mērķis Livonijas kara laikā, bet Lielā Ziemeļu kara laikā 1702.-1703. gadā tika uzspridzināta un vairs netika atjaunota. Ap pilskalnu vēl mūsdienās var redzēt kur bijis kanāls, pa kuru braukuši kuģi.

Salacgrīvas veidošanās iet roku rokā ar piekrastes kuģniecības attīstību Rīgas līcī. Lai līdzšinējo liellaivu vietā ostā varētu iebraukt arī kuģi, Salacas gultni padziļināja un upes grīvā no laukakmeņiem izbūvēja molu. Salacgrīva kļuva par nozīmīgu pārkraušanas vietu Ziemeļvidzemes ražojumu – kokmateriālu, linu un labības – tālākai transportēšanai uz Pērnavu un Rīgu. Tā gada laikā ostā ienāca līdz pat 200 kuģiem, kas veicināja iedzīvotāju skaita pieaugumu, tādēļ gadsimta beigās šeit bija vairāk nekā 70 dzīvojamo un 40 noliktavu ēku. 20. gadsimta sākumā preču plūsma uz Salacgrīvu mazinājās tādēļ, ka Vidzemē attīstījās dzelzceļu būve, un lielāka daļa preču tika transportētas uz jaunizbūvēto Ainažu ostu, ko ar iekšzemi savienoja dzelzceļš. Galu galā Salacgrīvieši pārorientējās tikai uz koku pludināšanu pa Salacu un to tālāku transportēšanu.

Pēc neatkarības pasludināšanas sāka attīstīties kultūras dzīvē un pēc H. Edemaņa iniciatīvas 1921. gadā Salacgrīvā tika nodibināta pirmā vidusskola. 1928. gadā 7. februārī Salacgrīvai tika piešķirts pilsētas statuss. Lielas pārmaiņas saimnieciskajā dzīvē bija Padomju varas periodā, kad Salacgrīvā tika izveidota zivju fabrika, kura sākotnēji bija apredzēta Ainažos, kā arī dibināts zvejnieku artelis „Brīvais vilnis”. Pateicoties zivrūpniecības attīstībai, no jauna tika izbūvēta osta, un iedzīvotāju skaita pieaugums veicināja jaunu dzīvojamo namu celtniecību. Ar gadiem zvejnieku kolhozi kļuva turīgāki un centās pilsētu labiekārtot, tādēļ tās ziemeļu daļā tika izveidots Zvejnieku parks ar vienu no labākajiem stadioniem un brīvdabas estrāde, kurā katru gadu jūlija sākumā notiek Latvijā zināmie Zvejnieku svētki, no 2001. gada – Jūras svētki.

Mūsdienu Salacgrīva ir augoša Latvijas mazpilsēta. Tās saimniecībā vēl joprojām liela nozīme ir koku eksportam, kokapstrādei, kā arī pārtikas ražošanai un tirdzniecībai.

Kultūra

Bibliotēka

19. gadsimta beigās pilsētas teritorijā sāka darboties Salacgrīvas Saviesīgā biedrība, ar kuras palīdzību 1902. gada 4. augustā nodibināja Salacgrīvas Saviesīgās biedrības bibliotēku un 1912. gadā tika uzcelts biedrības nams, kurā sev mājas atrada arī bibliotēka. Sākumā tajā bija atrodamas 300 dažāda satura grāmata, bet vēlāk to skaits pieauga līdz 700 sējumiem. 1957. gadā bibliotēku sadalīja Salacgrīvas pilsētas un Salacgrīvas bērnu bibliotēkā. Lai saglabātu novada vēsturi, kopš 2003. gada Salacgrīvas pilsētas bibliotēkā darbojas novadpētniecības istaba.

Muzejs

Kopš muzeja dibināšanas 1998. gadā, tas darbojas kā novada vēstures centrs vietējiem iedzīvotājiem, tūristiem un vēstures pētniekiem. Muzejā arhīvā atrodami materiāli: par zveju un zvejniekiem Salacas upes lejtecē, kā arī Ziemeļvidzemes jūras piekrastē; par seno nēģu zveju ar tačiem; par Vecsalacas un Svētciema muižu vēsturi, uz kuru zemēm veidojās Salacgrīva; par pilsētas ekonomisko un politisko dzīvi; apkārtnes skolām, baznīcām un draudzēm; par salacgrīviešiem, kas cildina pilsētu un novadu un ievērojami ar saviem nopelniem pedagoģijā, zinātnē, kultūrā un mākslā, uzņēmējdarbībā, politikā un tautsaimniecībā.

Tūrisms

Salacgrīvas novada tūrisma informācijas centrs pēc neatkarības atjaunošanas bija pirmais tūrisma informācijas centrs Latvijā. Savu darbu tas uzsāka 1993. gada 21. jūnijā, taču oficiāli dibināts tika 1994. gada 3. novembrī. Gadiem ejot tūrisma centrs turpina ceļotājiem sniegt noderīgus padomus, lai viņu piedzīvojums Salacgrīvā liktu atgriezties vēl un vēl.

Top 5 valstis, no kurām ārvalstu tūristi ieceļo Salacgrīvā ir Igaunija, Vācija, Somija, Lietuva un Krievija.

Populārākie tūrisma objekti:

• Nēģu tacis – unikāls zvejas paņēmiens ar vairāku gadsimtu vēsturi, ko mūsdienās izmanto tikai Salacgrīvā. Nēģu tacis ir īpašas konstrukcijas laipa, no kuras upes straumē tiek iegremdēti nēģu murdi un notiek zveja. Taci katru gadu ierīko no jauna no vairākus gadus gatavinātiem egļu kokmateriāliem un stiprināšanai netiek izmantotas ne naglas, ne skrūves, bet īpašas sasaites.
• Mantu kambaris – vieta, kur iespējams apskatīt dažādus žurnālus, grāmatas, rotaļlietas, traukus un interjera priekšmetus, kā arī padomju laika audio, video un fotoaparatūru sākot no pirmajiem modeļiem.
• Muzejs – iespēja apskatīt pastāvīgo ekspozīciju „Zutiņš murdā”, kurā parādīta zvejas vēsture un tradīcijas Vidzemes jūrmalā, kā arī senā nēģu zvejas metode, kad pāri upei tiek būvēts aizsprosts jeb tacis.
• Salacas promenāde un bāka – bāka ir četrstūrains balts tornis ar sarkanu laternu tā galā. Mūsdienās tā diemžēl vairs nedarbojas, taču savulaik kalpojusi, lai visi zvejnieki atrastu ceļu mājup. Bāka tika celta daudzo sēkļu dēļ piekrastē starp Salacgrīvu un Ainažiem, kas visā Rīgas līča piekrastē kuģošanai bija bīstamākais apgabals. Lai pasargāt Salacas krastu no erozijas, nolēma būvēt promenādi. Tā tapa vietējiem savedot akmeņus. Atjaunoto Salacgrīvas promenādi atklāja 2014. gada maijā.
• Naborigama ceplis – keramikas apdedzināšanas krāsns jeb Naborigama uzbūvēta 2007. gada vasarā. Šajā krāsnī iespējams sasniegt porcelāna apdedzināšanas temperatūru virs 1300 grādiem. Lai sasniegtu nepieciešamo karstumu, katru gadu jūlijā kambarkrāsns tiek kurināta veselu nedēļu. Pēc nedēļas uz cepļa atvēršanu sapulcējas mākslinieki, lai redzētu savu mākslas darbu rezultātus.

Pasākumi

• Februārī notiek Starptautiskais Meteņu masku tradīciju festivāls, kad pilsētā darbojas meistardarbnīcas, kurās katram iespēja izveidot sev masku, kā arī dažādi ar tradīcijām saistīti muzikāli pasākumi.
• Maijā Salacgrīvā norisinās 4 pasākumi: Muzeju nakts, Reņģēdāju festivāls, Amber Race – Swimrun sacensības, Plostnieku svētku. Plostnieku svētki, kuros katrs pēc sentēvu metodēm var apgūt prasmes plostu siešanā, izmantojot plostnieku darbarīkus. Amber Race ir pirmās swimrun sacensības Latvijā, kas notika 13.08.2016 mazajā piejūras kūrortpilsētā Salacgrīvā. Swimrun ir vispozitīvākais izturības sporta veids, kurā taku skriešana mijās ar peldēšanu atklātos ūdeņos. Jūs, kopā ar savu komandas biedru, dosieties marķētā trasē, lai dalītos ar savu pieredzi, jokiem, pārdzīvojumiem un piedzīvojumiem.
• Jūnijs ir Akustiskās mūzikas festivāla „Sudraba kaija” laiks, kura mērķis ir stimulēt visdažādāko žanru muzikantus spēlēt akustiski. Festivālā darbojas seno mūzikas instrumentu darbnīcas un semināri.
• Otrā jūlija sestdienās ar dažādiem kultūras un izklaides pasākumi cilvēkus priecē Jūras svētki. Dienas garumā darbojas zivju tirgus, notiek koncerti, dejas, izbraucieni jūrā ar zvejas kuģīšiem un laivām.
• Jūlijā notiek ”Positivus”, kas ir lielākais un nozīmīgākais mūzikas un mākslas festivāls Baltijā.
• Jūlija beigās tiek atzīmēts Klasiskās mūzikas festivāls, kura laikā Maskavas konservatorijas un citu Eiropas valstu pedagogu pavadībā notiek meistarklases talantīgākajiem mūzikas skolas bērniem no Latvijas, Eiropas un Āzijas. Festivāla laikā Salacgrīvas novadā notiek augstas klases klasiskās mūzikas koncerti.
• Augusts pilsētniekiem asociējas ar Pilsētas svētkiem, kad piektdienas vakars tiek aizsākts ar vēsturisku filmu demonstrēšanu, bet sestdienas rīts turpinās ar lielo tirgošanos, radošām darbnīcām un novada biedrību organizētiem pasākumiem un koncertiem. Viens no interesantākajiem pasākumiem ir basketbola sacensības Salacgrīvas krastu mačs, kas notiek ar mērķi popularizēt basketbolu un veselīgu dzīvesveidu visās vecumgrupās. Turnīrs notiek Salacgrīvas pilsētas svētku ietvaros, kurās piedalās Salacgrīvas novada iedzīvotāji. Turnīrā savā starpā sacenšas divas komandas – Salacas labā un kreisā krasta iedzīvotāji. Katras spēles rezultāts tiek skaitīts kopsummā.
• Lai dzīvesveidu padarītu veselīgāku un interesantāku septembrī notiek 6,5 km garais Trīs tiltu maratons, kas nav mainījies vairāk kā trīsdesmit gadus kopš tradīcijas dibināta.
• Oktobrī tradicionāli svin Nēģu dienu, kurā ir iespējams apmeklēt visus Salacas un Svētupes nēģu tačus, nobaudīt nēģu zupu un karsti ceptus nēģus, redzēt kā ķer nēģus, dzirdēt dziesmas par jūru, upi un zvejniekiem, kā arī izkustināt kājas jautrā dejā.

Sports

Sporta un atpūtas komplekss Zvejnieku Parks atrodas Salacgrīvas ziemeļu pusē, pašā jūras krastā. Tie ir 13ha labiekārtotas teritorijas, kuras galvenais mērķis ir uzņemt aktīva dzīvesveida piekritējus, nodrošināt sakārtotu un uz sportu un aktīvo atpūtu orientētu vidi.

Basketbols ir viens no populārākajiem sporta veidiem Salacgrīvā. ”BK Salacgrīva” - Basketbola klubs Salacgrīva galvenie mērķi ir attīstīt un popularizēt basketbola tradīcijas Salacgrīvas pilsētā, veicināt un atbalstīt aktīvo dzīves veidu jauniešu vidū, organizēt un piedalīties dažāda veida sporta sacensībās un turnīros.

Reliģija

Salacgrīvā ir trīs tradicionālo konfesiju dievnami:

• Salacgrīvas Sv. Marijas Goreti baznīca (katoļu draudze) – jauno katoļu dievnamu konsekrēja V.E. arhibīskaps Jānis Pujats 1997. gada 27. jūlijā. Baznīcas arhitekts ir Dagnis Straubergs. Dievnamu projektēja Dagnis Straubergs. Sv. Marijai Goreti veltīto mozaīkas autore ir Mārīte Folkmane, bet lielā altāra krustu un Kristus atveidu darināja mākslinieks Jānis Bārda.
• Lielsalacas Evaņģēliski luteriskā baznīca - celta 1777. gadā (koka ēka), 1853.-1857. gadā uzcelta mūra baznīca, 1892. gadā baznīca paplašināta, tai piebūvēta altāra telpa (500 sēdvietas). Baznīcas atjaunošanas darbi notikuši 1927. gadā, dievnama 200 gadu jubileja baznīcā svinēta 1997. gada 10. jūlijā.
• Salacgrīvas Sv. Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca - celta 1873. gadā – tās arhitekts ir R. Pflūgs, kas ir arī Kristus Piedzimšanas jeb pareizticīgo katedrāles Rīgā autors.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSB datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1935 921 —     1959 2 080 +125.8% 1970 2 366 +13.7%	Gads Iedz. ±% 1979 3 385 +43.1% 1989 3 481 +2.8% 2000 3 609 +3.7%	Gads Iedz. ±% 2011 2 930 −18.8% 2021 2 576 −12.1%

Ievērojamas personības

Salacgrīvā dzimuši vai dzīvojuši:

• Dzintris Kolāts (1959) ir Latvijas žurnālists, bijušais Latvijas Radio ģenerāldirektors (1995—2005, 2009—2011) un Ziņu dienesta vadītājs (2007—2009), Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta vadītājs (2011—2012).

Skatīt arī

• Salacgrīvas novads
• Salacgrīvas pagasts
• Kuiviži
• Salacgrīvas jahtu osta