Astēnija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Astēnija (grieķu: astheneia — nespēks)[1] psiholoģijas zinātnē apzīmē spēka trūkumu. Tā rada lielu nogurumu jau pamostoties un grūtības darbā. Parādās arī grūtības "gribēt". Nespēja koncentrēt uzmanību. Tukšuma sajūta galvā. Cilvēks kļūst pārlieku jūtīgs, viņu satrauc skaļi trokšņi, spilgta gaisma, sarunas. Garastāvoklis svārstīgs, mainās pat niecīgu iemeslu dēļ, daudzkārt rodas kaprīza neapmierinātība un raudulība (emocionāls vājums); bieži ir galvassāpes, nemierīgs miegs, veģetatīvi traucējumi. Smagas astēnijas gadījumā slimnieks ir pasīvs, maz uztver apkārtējos kairinājumus, garastāvoklis apātisks vai nomākts.[2] Astēnijai ir daudz tādu pašu simptomu kā depresijai, ar kuru to bieži jauc. Tas ir psihisks un fizisks nespēks, vājums, kam raksturīgs novājināts nervu sistēmas tonuss. Ja netiek novērsts stresa cēlonis un sniegta palīdzība, sāk parādīties astēnija un dažādi psihosomatiski simptomi.[3] Astēnijas pazīmes ir viegla nogurdināmība, nespēja izturēt sasprindzinājumu un vispārēja psihiskās aktivitātes pamazināšanās, svārstīgs garastāvoklis, slikts miegs, galvassāpes, pastiprināts jūtīgums pret trokšņiem, spilgtu gaismu un dažāda veida veģetatīvi traucējumi.[2]

Biežāk sastopamie astēnijas cēloņi var būt pārciestas galvas traumas, ilgstoša emocionāla un fiziska pārpūle, to var izraisīt ilgstoši neārstēti infekcijas perēkļi, pārmērīgs darbs, fiziski nogurdinoša sociālā vai ģimenes vide, vitamīnu trūkums utt.

Neirastēnija (latīņu val. — neurasthenia, no grieķu val. neuronnervs, un astheneia — nespēks) ir nepārtraukta astēnija. Tā ir vispārēja nervu sistēmas depresija, un nervu sistēmas potenciāls ir pavājinājies. Nervu sistēmas traucējumi izpaužas kā noteiktas pazīmes, piemēram, negaidītas, mainīgas, pēkšņas, paradoksālas, neloģiskas un nesamērīgas reakcijas. Neirastēnija ir funkcionāls nervu sistēmas vājums, viena no neirožu formām. Neirastēniju, tāpat kā astēniju, izraisa psihotraumas, to veicina ilgstošs bezmiegs, psihisks un fizisks sasprindzinājums, kas saistīts ar faktoriem, kuri radījuši rūpes un nepieciešamību pārvarēt noguruma sajūtu. Neirastēnijas simptomi var būt elpas trūkums, elpošanas aritmija ar periodisku, biežu, dziļu ieelpu un gaisa trūkuma sajūtu. Bieži ir gremošanas traucējumi, sevišķi ēstgribas trūkums, slikta dūša, smaguma sajūta pakrūtē, reizēm vemšana. Var būt žultspūšļa un žultsvadu spazmas (sāpes), menstruāciju traucējumi, dermatīts un ekzēma.

Astēnijas ārstēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Astēnija, tāpat kā neirastēnija, ir ļoti smaga slimība, ko tomēr ir iespējams izārstēt pilnībā, ja vien ņem vērā, ka neirastēniķim ir slims viss organisms. Ir jāizdara padziļināta klīniskā izmeklēšana; būtu pilnīgi bezjēdzīgi ārstēt tikai visskaidrāk redzamos traucējumus. Tāpat ir jāveic psiholoģiska izmeklēšana. Speciālisti visbiežāk slimības ārstēšanai iesaka atpūtu, paraksta hormonu preparātus, kalciju utt. Ārstēšanās kurss ir atkarīgs no medicīniskajiem slēdzieniem. Psihologa vai psihoterapeita palīdzība stiprinās un atjaunos pašsavaldīšanos, normalizēs pašsajūtu un palīdzēs tikt galā ar neirotiskajām lēkmēm.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Dako P. Psiholoģijas brīnumainās uzvaras, Apgāds Zvaigzne ABC. Rīga, 1999.
  2. 2,0 2,1 http://www.medicine.lv/raksti/astenija_pme
  3. Kulbergs J. Dinamiskā psihiatrija, Jumava, Rīga, 2001