Kalcijs

Vikipēdijas lapa
Kalcijs
20



2
8
8
2
Ca

40,078 g/mol

[Ar]4s2
    
Kalcijs mēģenē argona aizsargatmosfērā un kalcija jonu dotā karmīnsarkanā liesmas krāsa
Oksidēšanas pakāpes +2
Elektronegativitāte 1,00
Blīvums 1550 kg/m3
Kušanas temperatūra 1115 K (842 °C)
Viršanas temperatūra 1757 K (1484 °C)

Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20. Kalcijs ir sārmzemju metāls, periodiskās tabulas 2. grupas elements. Tas ir mīksts, sudrabaini balts metāls, bet dabā tas brīvā veidā nav sastopams, atrodams vienīgi savienojumu veidā. Kalcijs ir piektais visbiežāk sastopamais ķīmiskais elements Zemes garozā.[1] Vairums kalcija savienojumi ir baltas cietvielas. Daži no zināmākajiem priekšmetiem un objektiem, kas satur kalcija savienojumus, ir zīmēšanas krīts, baltās klintis, porcelāns, zobi, gliemežvāki un ģipša pārsējs.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalcijs ir piektais visbiežāk sastopamais ķīmiskais elements Zemes garozā (3,6% no Zemes garozas masas).[1] Izplatītākie kalciju saturošie ieži ir kaļķakmens, krīts un marmors. Kalcija savienojumi sastopami gandrīz visos dabā esošajos ūdeņos, tie ir galvenais ūdens cietības cēlonis. Kalcija savienojumi atrodas gandrīz visos augu un dzīvnieku audos. Cilvēka organismā kalcijs ir aptuveni 1,5% no masas,[1] bet citos dzīvniekos kalcija procentuālais daudzums ir no 1,4 līdz 2%,[nepieciešama atsauce] galvenokārt skeletā kalcija fosfāta un kalcija karbonāta sastāvā. Svarīgākie kalcija minerāli ir kaļķakmens (kalcija karbonāts), ģipšakmens (kalcija sulfāts) un dolomīts. Brīvā veidā kalcijs ir mīksts metāls, kas aktīvi reaģē ar gaisa skābekli un ūdeni. Brīvā veidā kalciju var iegūt, elektrolizējot hlorīda kausējumu. Tāpat kā visi sārmzemju metāli, kalcijs savienojumos var būt tikai divvērtīgs. Kalcijs ietilpst gandrīz visās neorganiskajās saistvielās (ģipsis, kaļķi, cements).

Kalcijs ir svarīgs elements dzīvos organismos, sevišķi šūnu fizioloģijā, kur kalcija jonu Ca2+ kustība iekšā un ārā citoplazmā darbojas kā signāls daudziem šūnu procesiem. Kā galvenais materiāls kaulu un čaulu mineralizācijā, kalcijs ir visvairāk esošais metāls pēc masas daudzos dzīvniekos. No kalcija karbonāta ir veidoti koraļļu rifi.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalcijs pieder pie ķīmiski aktīviem metāliem, tāpēc to uzglabā petrolejā vai hermētiski noslēgtās metāla kārbās. Nonākot saskarē ar gaisu, tas sairst. Kalcijs reaģē ar visiem nemetāliem, bet ar metāliem tas veido cietus šķīdumus un intermetāliskos savienojumus, kas ietilpst sakausējumu sastāvā. Kalcijs reaģē ar daudzām saliktām vielām, arī ar ūdeni.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalciju izmanto par reducētāju reto un grūti kūstošo metālu, piemēram, torija, berilija, tantala, cirkonija, vanādija, iegūšanai no to oksīdiem vai halogenīdiem. Kalciju lieto par leģējošo piedevu svina un citos sakausējumos. To izmanto arī skābekļa un sēra izdalīšanai no tērauda un citiem sakausējumiem, gāzu palieku absorbēšanai vakuumiekārtās, šķidro organisko vielu atūdeņošanai.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Element Abundance in Eath's Crust» (angļu). HyperPhysics Concepts (Georgia State Univeristy). Skatīts: 2019. gada 7. jūnijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]