Astoņkāju dzimta
| Astoņkāju dzimta Octopodidae (Orbigny, 1840) | |
|---|---|
 Zilo gredzenu astoņkājis (Hapalochlaena lunulata) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Gliemji (Mollusca) |
| Klase | Galvkāji (Cephalopoda) |
| Apakšklase | Divžauņi (Coleoidea) |
| Virskārta | Astoņkājveidīgie (Octopodiformes) |
| Kārta | Astoņkāji (Octopoda) |
| Apakškārta | Bezspuru astoņkāji (Incirrina) |
| Dzimta | Astoņkāju dzimta (Octopodidae) |
 Astoņkāju dzimta Vikikrātuvē | |
Astoņkāju dzimta (Octopodidae) ir astoņkāju kārtas (Octopoda) dzimta, kas pieder bezspuru astoņkāju apakškārtai (Incirrina). Šajā dzimtā ir lielākā daļa zināmās astoņkāju sugas, vairāk kā 200 sugas.[1] Lielākā daļa no tām ir bentiskie organismi.[2] Šīs dzimtas sugas ir dabas pētniekiem vislabāk zināmās astoņkāju sugas.
Zinātniskais nosaukums octopus grieķu valodā nozīmē astoņas kājas.
Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Astoņkāju dzimtas galvkājiem nav nedz iekšējā, nedz ārējā skeleta, līdz ar to ķermeņi ir mīksti un ļoti plastiski. Tie ir spējīgi ielīst un noslēpties visneiedomājamākās vietās. Kad slēptuvei garām peld kāds krabis vai molusks, astoņkājis izbāž taustekli un to saķer.[2] Slēptuvi var atpazīt pēc krabju čaulām, kas parasti mētājas turpat netālu. Lai arī astoņkāji elpo ar žaunām, tie spēj īsu brīdi atrasties uz sauszemes.
Mazākais dzimtas astoņkājis ir pundurastoņkājis (Octopus wolfi), kas sver mazāk nekā 1 grams un kura garums ir 1,5 cm. Tas ir arī pasaules mazākais astoņkājis visā astoņkāju kārtā (Octopoda).[3] Lielākais ir Dofleina milzu astoņkājis (Enteroctopus dofleini). Lielākie indivīdi spēj sasniegt 150 kg masu, un to taustekļu izplētums ir 5 metri.[1] Visi astoņkāji ir muskuļoti un spēcīgi dzīvnieki. Uz to taustekļiem ir 2 rindas ar piesūcekņiem. To ķermeņa proporcijas ir dažādas. Ir sugas, kuru taustekļi ir 2 reizes garāki nekā mantija, piemēram, zilo gredzenu astoņkājis (Hapalochlaena lunulata), un sugas, kuru taustekļi ir 10 reizes garāki nekā mantija, piemēram, joslotais garkāju astoņkājis (Ameloctopus litoralis).[1]
Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Astoņkāju dzimtas dzīvnieki pārojas, tēviņam izmantojot īpaši tam piemēroto trešo kāju jeb hektokotilus, pa kuru sperma tiek ievadīta mātītes olvadā. Sperma atrodas spermas paciņās - spermatoforās, kuras slīd pa hektokotila vaļējo rievu līdz karotes formas taustekļa galam - lingulai. Mātīte spēj uzglabāt tēviņa spermu līdz 10 mēnešiem. Daudzu sugu mātītes sapārojas un glabā tēviņa spermu līdz dzimumbriedumam. Apaugļošanās notiek brīdī, kad olas slīd cauri olvadam.[1]
Olu izmēri atkarībā no sugas var būt ļoti dažādi. Lielākās olas ir 30 mm garas, bet mazākās 1,5 mm. Astoņkājiem, kuru olas ir lielas, olu skaits ir salīdzinoši mazs, apmēram 50, bet mazo olu astoņkājiem var būt 600 000 olu. Kad no lielajām olām izšķiļas astoņkāji, tie ir labi attīstījušies un uzreiz piemēroti dzīvei uz jūras dibena. Mazo olu astoņkāji pēc izšķilšanās ir daļa no zooplanktona. Tiem ir īsas kājas ar dažiem piesūcekņiem.
Visas astoņkāju dzimtas sugu mātītes rūpējas par savām olām. Tās nepamet olas līdz brīdim, kad izšķiļas mazie astoņkāji. Mātīte olas ne tikai sargā no plēsējiem, bet arī tās apskalo ar tīru un skābekli bagātinātu ūdeni. Ja temperatūra nav pietiekami augsta, astoņkāji olās attīstās lēnāk nekā siltākā ūdenī. Ja temperatūra ir 20 °C, attīstība noris 30 dienas, bet pie 15 °C - 65 dienas. Toties karoškāju astoņkāja (Bathypolypus arcticus) lielajām olām ir nepieciešams gads.[1]
Lielākā daļa mātīšu drīz pēc tam, kad mazuļi ir izšķīlušies, mirst. Bet ir daži izņēmumi. Piemēram, mazā joslotā astoņkāja (Octopus chierchiae) mātīte pēc mazuļu izšķilšanās atsāk baroties. Pēc kāda laika tās atkal dēj olas.[1]
Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Astoņkāju dzimta (Octopodidae)
- ģints Vulcanoctopus
- ģints Histoctopus
- apakšdzimta Bathypolypodinae
- ģints Bathypolypus
- ģints Benthoctopus
- ģints Grimpella
- ģints Sasakiopus
- ģints Teretoctopus
- apakšdzimta Eledoninae
- ģints Adelieledone
- ģints Eledone
- ģints Pareledone
- ģints Tetracheledone
- ģints Velodona
- ģints Vosseledone
- apakšdzimta Graneledoninae
- ģints Bentheledone
- ģints Graneledone
- ģints Thaumeledone
- apakšdzimta Megaleledoninae
- ģints Megaleledone
- apakšdzimta Octopodinae
- ģints Abdopus
- ģints Ameloctopus
- ģints Amphioctopus
- ģints Aphrodoctopus
- ģints Cistopus
- ģints Enteroctopus
- ģints Euaxoctopus
- ģints Hapalochlaena
- ģints Octopus
- ģints Pinnoctopus
- ģints Pteroctopus
- ģints Robsonella
- ģints Scaeurgus
- ģints Thaumoctopus
- ģints Wunderpus
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «Octopodidae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 23. septembrī. Skatīts: 2012. gada 21. aprīlī.
- ↑ 2,0 2,1 Octopuses (Octopodidae)
- ↑ Species: Octopus Wolfi, The World's Smallest Octopus
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Astoņkāju dzimta |