Astoņu prinču karš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Astoņu Prinču karš bija Senās Ķīnas Djiņu dinastijas pirmā imperatora ģimenes locekļu cīņas par varu laikā no 291. līdz 306. gadam.

Pie varas nākusī Sima ģimene, lai nostabilizētu savu varu, iecēla radiniekus un tuvākos atbalstītājus par provinču vietvalžiem. Savās provincēs tie baudīja ne tikai ievērojamu neatkarību no imperatora, bet arī kontrolēja savas reģionālās armijas. Tika ieviesta piecu līmeņu aristokrātija, kuras pārstāvji saņēma daļu no savāktajiem nodokļiem.

Problēmas sākās pēc tam, kad imperators savu garā vājo dēlu Sima Žongu 267. gadā pasludināja par troņmantinieku. Lai arī imperatora jaunākajam brālim bija iespēja kļūt par troņmantinieku, augstmaņu intrigām un personīgajām interesēm izdevīgāks bija garā vājais Sima Žongs, kurš kāpa tronī 290. gadā, pēc tēva nāves. Par reģentu kļuva mirušā imperatora atraitnes radinieks Jang Juns (Yang Jun), kuru 291. gadā no varas gāza un kopā ar gandrīz 3000 Jang ģimenes locekļiem nogalināja Sima Žonga sieva Jia Nanfeng ar imperatora tēvoču Sima Vei un Sima Liang militāro atbalstu. Par reģentu kļuva Sima Liangs, kuru imperatore Jia Nenfeng drīz nogalināja ar Sima Vei atbalstu, kurš pats tika nogalināts jau dažas dienas vēlāk.

Pēc 291. gada notikumiem uz gandrīz uz desmit gadiem iestājās miers, un imperatores Jia ģimene jutās droši varas virsotnē. 300. gadā imperatore Jia Nanfeng lika nogalināt troņmantinieku Sima Ju, kura māte bija zemas izcelsmes imperatora mīļākā. Šī rīcība izraisīja pils apsardzes vadītāja un imperatora tēvoča Sima Luna sašutumu, kurš nogalināja visus Jia ģimenes pārstāvjus. Garā vājais imperators Sima Žongs tika atcelts no troņa, un 301. gadā tronī kāpa Sima Luns.

Šī rīcība izraisīja pārējo Sima ģimenes prinču reakciju, kuri paši redzēja iespēju kāpt imperatora tronī. Sākās karš, kura laikā radinieku starpā notika asiņainas cīņas par varu. Sima Jiongs 301. gadā nogalināja Sima Lunu, atjaunoja tronī Sima Žongu un pasludināja sevi par reģentu, taču jau 302. gadā viņu nogalināja Sima Jongs. Tādā garā karš turpinājās līdz 306. gadam.

306. gadā Sima Žings beidzot nevienam no troņa pretendentiem vairs nebija vajadzīgs un tika noindēts. Sima Jue cīņās guva virsroku, un viņa kontrolē 306. gada beigās tronī kāpa dinastijas dibinātāja, imperatora Vudi jaunākais dēls Sima Či, kurš valdīja līdz 311. gadam.[1]

Astoņu prinču karš sagrāva valsti un jau 301. gadā viens no provinču vietvalžiem pasludināja sevi par neatkarīgu valdnieku, tam sekoja pāris citas provinces. Izmantojot pieaugošo haosu, 304. sākās etnisko minoritāšu cilšu karotāju, jeb Piecu barbaru sacelšanās, kuras rezultātā Dzjiņu dinastija zaudēja kontroli pār valsts ziemeļu un centrālajiem rajoniem, sākās Sešpadsmit karalistu posms.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]