Senā Ķīna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Senā Ķīna Haņu dinastijas laikā (206. gads p.m.ē. - 220. gads m.ē.)

Senā Ķīna bija Āzijas lielvalsts, kas pastāvēja līdz Haņu dinastijas beigām, tomēr reizēm Ķīnas vēsturē tās pastāvēšanas laiku attiecina arī uz sekojošajām Ķīnas imperatoru dinastijām līdz pat Minu dinastijas beigām.

Periodizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Iņas (Šaņas) valsts (17.-12. gs. p.m.ē.), veidojās piktogrāfiskā un hieroglifiskā rakstība, ļoti svarīgas bija lielās patriarhālajās ģimenes.
  • Džou dinastijas valsts (12.- 8. gs. p.m.ē.), radās monētas, ieviesa mēness kalendāru. Tika uzrakstīti Džou likumi.
  • Vienotās valsts sairšana (8.- 3. gs. p.m.ē.), izveidojās konfūcisms, attīstījās mūzika
  • Haņu dinastijas periods (206. gads p.m.ē. - 220. gads m.ē.), sāka celt Lielo Ķīnas mūri.
  • Vei dinastijas periods (4.-6. gs.), nostiprinājās budisms, sāka celt klinšu tempļus un pagodas.
  • Tanu dinstijas periods (618-907), feodālā sistēma, atjaunojās Zīda ceļš
  • Sunu dinstijas periods (960-1279), attīstījās glezniecība, sākās dabas pielūgsme.
  • Minu dinastijas periods (1368-1644), ekonomiskā un kultūras augšupeja, uzcelts Debesu templis

Sasniegumi un izgudrojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Senā Ķīna bija slavena ar daudzveidīgiem keramikas izstrādājumiem,raksturīgi ģeometriski motīvi. 7. gs. pirmoreiz sāka izgatavot porcelānu. Apgleznojumi bija cieši saistīti ar reliģisku un simbolisku tematiku. Glezniecībā izmantoja dabas skatus, putnus, puķes, sadzīvi. Slaveni bija gleznojumi uz zīda
  • Senajā Ķīnā veidojās piktogrāfiskā un hieroglifiskā rakstība
  • Izgudroja kompasu, adatu terapiju, masāžu, papīru un šaujampulveri
  • Senajā Ķīnā izgudroja papīru un papīra naudu
  • Sāka zīda ražošanu
  • Ēnu teātris radies Senajā Ķīnā

Sasniegumi celtniecībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Senās Ķīnas arhitektūrā ļoti bieži tika atdarinātas dabas formas. Celtnēm raksturīgas liektas formas.
  • Viens no nozīmīgākajiem Senās Ķīnas atstātajiem kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem ir Lielais Ķīnas mūris. Tas tika būvēts kā vienota aizsardzības sistēma pret ziemeļu klejotāju cilšu iebrukumiem.
  • akmens vietā plaši izmantoja kokmateriālus, izdomāja un attīstīja vairākus paņēmienus, kā efektīgāk uzbūvēt ēkas. Viens no viņu būtiskākajiem panākumiem bija koka rāmis, kas spēja noturēt lielu smagumu. Tas bija veidots no savienotiem koka balstiem, kurš kalpoja kā ēkas skelets. Lielisks piemērs ir Aizliegtā pilsēta, kas nebūtu varējusi tapt bez šīs tehnikas.