Atkārtotais karagājiens uz Sakalu (1223)
- Šis raksts ir par 1223. gada otro karagājienu uz Sakalu. Par citām jēdziena Karagājieni uz Sakalu nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| 1223. gada atkārtotais karagājiens uz Sakalu | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||
 Karagājiens virzījās uz Sakalas zemi. | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
| Sakalas karaspēks |
krustneši, Zobenbrāļu ordenis līvu un letu karavīri | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
| Sakalas novadu vecākie | Sēlijas bīskaps Bernhards no Lipes | ||||||
| Spēks | |||||||
| ap 8000 karavīru | |||||||
| Zaudējumi | |||||||
| nogalināti Vīlandes krievu garnizonu karavīri | |||||||
1223. gada atkārtotais karagājiens uz Sakalu notika igauņu sacelšanās laikā 1223. gada vasarā pēc Sēlijas bīskapa Bernharda aicinājuma. Karagājienā piedalījās ap 8000 karavīru - bīskapu vasaļi, krustneši, tirgotāji un Zobenbrāļu ordenis ar līvu un letu karavīriem.
Krusta karotāji atkārtoti ar aplenkuma mašīnām uzbruka Vīlandes pilij un tikai pēc 15 dienu cīņām (1.-15. augustā) igauņi padevās. Krustneši nogalināja pilī esošos krievus. Tad viņi uzbruka Sakalas zemes pilij pie Navesti upes, kuras aizstāvji tūlīt padevās, lai izvairītos no Vīlandes aizstāvju likteņa [1].
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauce
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Indriķa hronika XXVII. 2.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 30. augustā.