Sēlijas bīskapija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sēlijas bīskapija
latīņu: Episcopatus Seloniensis
vācu: Bisdom Selen
1218 – 1226
Location of bīskapija
Sēlijas bīskapijas teritorija attēlota kā Livonijas ordeņa zeme uz dienvidiem no Aizkraukles (Ascheraden)
Pārvaldes centrs Sēlpils, Babīte, Mežotne
Reliģija Baltu pagānisms/katoļticība (gar Lielupi un ap Sēlpili)
Valdība teokrātija
Sēlijas bīskapi
 - 1218.-1224. Lipes Bernhards
 - 1224.-1226. Lamberts
Vēsture
 - Dibināta Daugavas kreisā krasta zemju kristīšanai 1218
 - Likvidēja pēc zemgaļu piekrišanas kristīties, sadalot teritoriju Rīgas bīskapijas un Zemgales bīskapijas starpā 1226
Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Aizvēsturiskās kultūras
Akmens laikmets, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Livonijas krusta kari
Terra Mariana
Livonijas konfederācija, Livonijas ordenis, Rīgas arhibīskapija
Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
Livonijas karš, Livonijas karaliste, Rīgas brīvpilsēta
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Piltenes apgabals, Kurzemes kolonijas
Livonijas hercogiste, Inflantijas vaivadija
Zviedru Vidzeme, Lielais Ziemeļu karš
Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
Kurzemes guberņa, Vidzemes guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
Brāļu draudzes, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
Pirmais pasaules karš, Oberosts, Latviešu strēlnieki, Iskolats
Latvijas valsts izveide un okupācija
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Latvijas brīvības cīņas
Apvienotā Baltijas hercogiste, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Satversmes sapulce, Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms
Otrais pasaules karš, Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm, Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē

Latvijas portāls

Sēlijas bīskapija (latīņu: episcopatus Seloniensis) (1218-1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus. Aptvēra Sēliju un daļu no Upmale zemes ar Mežotnes pili Austrumzemgalē un Babītes pili (castrum Babat) Lielupes lejtecē.

Tā kā Sēlijas bīskapijas svarīgākā daļa bija Mežotne, tad Sēlijas bīskapu dēvēja arī par Zemgales bīskapu (episcopus Semigallie vai Semigallorum), lai gan kūrijas oficiāli lietotais tituls bija Sēlijas bīskaps (episcopus Seloniensis). Lividēta pēc tam, kad 1225. gadā zemgaļu ķēniņš Viestards piekrita katoļu ticības sludināšanai visā Zemgalē.

Teritorija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Droši zināms, ka diacēze skāra Lielupi pie Babītes ezera; austrumos robeža sniedzās aptuveni līdz Eglaines kreisajam krastam; ziemeļos par robežu kalpoja Daugava; par diacēzes dienvidu robežu ziņu nav.

Vēstures hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1207. gadā krustneši bīskapa Alberta vadībā ieņēma Sēlpili Daugavas ūdensceļa labajā krastā, bet varēja tur nostiprināties tikai pamazām.
  • 1218. gada vasarā vienu no ietekmīgākajiem krusta karotājiem Daugavgrīvas klostera abatu Lipes Bernhardu (Bernhard Herr zur Lippe) paaugstināja par bīskapu ar bīskapa sēdekli Sēlpilī.
  • 1219. gada vasarā Sēlijas bīskaps grasījās savu rezidenci no Sēlpils pārcelt uz Mežotni, taču zemgaļu uzbrukuma dēļ tas neizdevās, un Lielupes labajā krastā tika uzcelta Babītes pils (tagadējais Egļuciems Babītes pagastā). Jādomā, ka Bernhards ar sava kapitula mūkiem pārsvarā mitinājās Rīgā, kur viņa vajadzībām bija atvēlēts atsevišķs nams.
  • 1219. gada 25. oktobrī pāvests Honorijs III apstiprināja Alberta noteiktās Sēlijas bīskapijas robežas.
  • Pēc Bernharda nāves 1224. gada 30. aprīlī par jauno bīskapu Alberts, pārkāpjot savas tiesības iecelt tikai pirmo bīskapu, 1224. gada vasarā iecēla Lambertu, kura bīskapijas robežas pāvests apstiprināja 1224. gada 14. novembrī.
  • Bīskapa rezidenci 1225. pārcēla uz Mežotni. Izšķirot strīdu starp Rīgu un Sēlijas bīskapu par Babītes apgabalu, kas atradās starp Daugavu un Lielupi, pāvesta legāts Modenas Vilhelms (Wilhelm von Modena) 1225. gada decembrī nosacīja Rīgas un Sēlijas bīskapijas robežas - Babītes apgabals atradās Rīgas apgabala robežās, sākot no Gātes līdz jūrai robeža gāja pa Lielupes viduslīniju, tā ka upes labā puse un labais krasts atradās Rīgas pilsētas īpašumā, kreisā puse un kreisais krasts - Sēlijas bīskapa īpašumā.
  • 1225. gada augustā sarunās starp pāvesta legātu Modenas Vilhelmu un Viestardu, pēdējais piekrita katoļu ticības sludināšanai Zemgalē.
  • Alberts ar Vilhelma piekrišanu 1226. gada 21. martā no Mežotnes sēdekļa atdalīja Sēliju, no kuras Lamberts atsacījās. Sēliju vēlāk pievienoja Rīgas bīskapijai, bet Lambertam piešķīra vēl neiekarotos Zemgales novadus un tajos tika nodibināta Zemgales bīskapija. Sēlijas ienākumus pagaidām atstāja Lambertam. Ar šo aktu tika izbeigta Sēlijas bīskapijas pastāvēšana.
  • Pēdējo reizi Sēlijas diacēze (latīņu: Zelouiensis vai Czelouensis ecclesia) minēta 1312. gada Romas pāvesta Klementa V kūrijas izmeklēšanas protokolos pret Vācu ordeni pēc Templiešu ordeņa likvidēšanas[1], kas cita starpā tika vainots pie tā, ka lietuvieši "piemēram, Sēlijas un Rutēnijas (Polockas) bīskapijās cieši pie varas tika" (latīņu: Czelouensis videlicet et Ruthe­niensis ecclesie conssitentes in regno predicto) un atņēma tās Romas katoļu baznīcai.[2]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstis vai to daļas mūsdienu Latvijas teritorijā Latvijas Republikas mazais ģerbonis.svg
Pirms:
Sēlija
Upmale
Sēlijas bīskapija
12181226
Pēc:
Zemgales bīskapija
Pirms:
Daugavas un Gaujas līvu zemju daļa (2/3)
Metsepole
Jersikas daļa, Koknese, Tālavas daļa (2/3)
Livonijas bīskapija
11861255
(no 1243. gada kā Livonijas konfederācijas daļa)
Pēc:
Rīgas arhibīskapija
Livonijas konfederācijas daļa
Pirms:
1/3 daļa no Ventavas, Vanemas, Piemares un Bandavas zemēm
Kurzemes bīskapija
12341585
Pēc:
Piltenes apgabals