Atomkalns
| Atomkalns Dālderkalns | |
|---|---|
 Atomkalns no austrumiem
| |
  Atomkalns |
|
| Augstums | 65,4[1] m v.j.l. |
| Atrašanās vieta | Baldones pagasts, Kalniņi |
| Augstiene | Upmales paugurlīdzenums |
Atomkalns jeb Dālderkalns ir atsevišķi stāvošs paugurs Upmales paugurlīdzenumā Baldones pagastā ar nedaudz pakavveida virsotni, kuras vidū esošā sākotnēji lēzenā ieleja vērsta uz ziemeļrietumiem, bet visas nogāzes ir stāvas. Pauguram ir divas virsotnes — augstākā dienvidos un zemāks vaļņveida pacēlums ziemeļos. Dažādas kartes lokalizē paugura virsotni (no 64 līdz 65,4 m) vai galveno punktu paugura ziemeļu[2] vai dienvidu virsotnē,[3] kuras atrodas ap 100 metru attālumā viena no otras. Latvijas Valsts Mežu kartes savukārt norāda Dālderkalnu kā atsevišķu kalnu ziemeļu virsotnes vietā, bet augstāko 65 m punktu kā Atomkalnu dienvidu virsotnē.[4]
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ģeoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kalna virspusē atrodas nogulumi, kas sastāv g.k. no smalkgraudainas smilts. Šo kvartāra nogulumu biezums sasniedz 40—50 m. Paklājošo devona iežu virsa atrodas ap 10 m v.j.l..[1]
Augājs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Paugurs ir klāts ar skujkoku un jauktu koku mežu, izņemot 2021. gadā izcirsto ziemeļu nogāzi un senāk izcirsto, lēni ar priedēm aizaugošo ziemeļrietumu nogāzi. Mežs ir Mašenu sila ziemeļrietumu daļa, tuvākās viensētas atrodas 1 km attālumā, 4 km uz ziemeļaustrumiem atrodas Baldone. Ap trešdaļa apkaimes iedzīvotāju izmanto kalnu un tam pieguļošo teritoriju ogošanai un sēņošanai,[5] arī mikologi novēro šo vietu.[6] Kalna augājs atbilst Eiropas aizsargājamam biotopam 9010 "Veci vai dabiski boreālie meži", iespējamā aizsargājamu sugu klātbūtne mežā nav pētīta.[7]
Puskilometra rādiusā atrodas vairāki bijušie karjeri (t. sk. "Zilais ezers"), kuru ūdens tirkīzzilā krāsa dažos radījusi nepamatotu uztraukumu par radioaktīvo vielu noplūdi.[8]
Klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gada vidējā temperatūra šajā apkaimē ir +6 °C. Gada siltākie mēneši ir jūlijs un augusts ar vidējo temperatūru +16—+17 °C, aukstākie — janvāris un februāris. Maksimālā un minimālā reģistrētā gaisa temperatūra ir +33,6 °C augustā un —34,9 °C februārī. Sniegs parasti zemi sedz no decembra līdz martam, gada vidējais nokrišņu daudzums ir 633 mm, maksimālais reģistrētais nokrišņu daudzums mēnesī ir 250 mm (jūlijā).[1] Gada vidējā iztvaikošana — aptuveni 73% vai 462 mm, bet gada vidējā notece — 27% vai 161 mm, no kuras virszemes notece (g,k. pa meliorācijas grāvjiem uz Sūnupīti)[1] — 60%, bet infiltrācija gruntsūdeņos — 40%. No augusta līdz martam dominē dienvidu un dienvidaustrumu vēji ar vidējo ātrumu 4,6 m/s. No aprīļa līdz jūlijam galvenais vēja virziens ir no ziemeļiem un ziemeļrietumiem, vidējais vēja ātrums šai periodā ir 3,9 m/s.[1]
Nosaukumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc vienas no versijām, senākais kalna nosaukums ir Tēvu kalns, vēlāk to mēģinājuši dēvēt par Bumbu kalnu un Granātkalnu un tikai vācu laikā radies nosaukums Dālderkalns,[9] jaunākais nosaukums Atomkalns radies, kad kalna dienvidrietumu daļā 6—20 m zemāk par tā virsotni 1962. gadā dažādu uzņēmumu un īpaši Salaspils kodolreaktora vajadzībām tika izbūvēta radioaktīvo atkritumu novietne.[10][11] Faktiskā radiācija novietnes apkaimē ir pat zemāka kā citur Latvijā,[12] tomēr šis nosaukums ir iegājies. Oficiālā nosaukuma pauguram nav, publiski tiek lietoti Atomkalns vai Dālderkalns.[13]
Dažos avotos Atomkalns tiek jaukts ar 1 km uz ziemeļiem esošo 56 m augsto Rubeņkalnu.[14] Vārds "Dālderkalns" lietots Ievas Bērziņas grāmatu nosaukumos,[15] tomēr tas ir izdomāts un nav saistīts ar konkrēto Dālderkalnu.
Piekļuve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gar pauguru austrumos ved vietējais grants ceļš no šosejas Rīga—Skaistkalne, kas sākas pie autobusa pieturas "Kalniņi". Uz kalna virsotni no šī ceļa ziemeļaustrumos ved tikai traktoriem izbraucams ceļš, kurš dienvidrietumos pēc tam sasniedz ceļu no šosejas uz radioaktīvo atkritumu novietni, kas ir iežogota un apsargāta. Piekļuve no citām pusēm pauguram un tā virsotnei nav nekādi ierobežota. Uz ziemeļrietumu pakājē atrodošos karjeru arī ved pievedceļš no šosejas.[16]
Nepilnu kilometru tālāk no Rīgas no šosejas ziemeļaustrumu virzienā atzarojas LVM meža ceļš ar nosaukumu "Radona ceļš", tomēr, neraugoties uz nosaukumu, tas nepietuvojas pauguram un uzņēmumam "Radons" tuvāk par 300 metriem.[2]
Attēlu galerija (2021)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Atomkalna dienvidu virsotne -
Atomkalna ziemeļu virsotne -
Kosām apaugusī Atomkalna dienvidu virsotnes R nogāze -
Dūmainās piltuvenes Atomkalnā -
Lielākais no Atomkalna pacēluma pakājes karjeru ezeriem
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Baldone.lv. BAPVA civilās aizsardzības plāns». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 1. novembrī. Skatīts: 2021. gada 1. novembrī.
- ↑ 2,0 2,1 LĢIA karte
- ↑ OpenStreet karte
- ↑ LVM karte
- ↑ Meteo.lv. Atzinums Nr.7
- ↑ Fungi.lv Krātera urnula
- ↑ VARAM. Vides pārskata projekts
- ↑ «Multisports. Kosmosa ķirzakas un Latvijas sēravoti». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 1. novembrī. Skatīts: 2021. gada 1. novembrī.
- ↑ «Bauskas dzīve. Otrais velobrauciens». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 1. novembrī. Skatīts: 2021. gada 1. novembrī.
- ↑ Apriņķis. Baldones "Radons" — maksa par tīru vidi
- ↑ Vides dienests. Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un sistēmas novērtējums
- ↑ «MK Latvija: 27 Октябрь 2018, Даце Шатровска: «Радиация есть везде!»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 1. novembrī. Skatīts: 2021. gada 1. novembrī.
- ↑ Atomkalns Vietvārdu datubāze
- ↑ Upes.lv. Daugavas lielbaseins
- ↑ IBook. Ieva Bērziņa. Dālderkalnā
- ↑ Google maps