Baldone

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par pilsētu Latvijā. Par citām jēdziena Baldone nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Baldone
pilsēta
Baldone no Vanagkalna
Baldone no Vanagkalna
Ģerbonis: Baldone
Ģerbonis
Baldone (Latvija)
Baldone
Baldone
Koordinātas: 56°44′33″N 24°23′39″E / 56.74250°N 24.39417°E / 56.74250; 24.39417Koordinātas: 56°44′33″N 24°23′39″E / 56.74250°N 24.39417°E / 56.74250; 24.39417
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Baldones novads
Pilsētas tiesības kopš 1991. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Baldohn
Platība[1]
 • Kopējā 9,5 km2
Iedzīvotāji (01.01.2016.)[2]
 • kopā 2 366
 • blīvums 249,1/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-2125
Mājaslapa www.baldone.lv
Baldone Vikikrātuvē

Baldone ir pilsēta Baldones novadā, 33 km no Rīgas, novada centrs. Uz Baldoni ved valsts nozīmes autoceļš P89, kura atzars P91 tieši pieved pie pilsētas. Cauri pilsētai tek Ķekaviņas upīte. Vēsturiski Baldone ietilpusi Zemgalē (senajā Upmales novadā ar centru Mežotnē), bet kopš 1923.gada, kad Baldones pagastu iekļāva Rīgas apriņķī – Vidzemē. Dienvidos novads robežojas ar Iecavas un Vecumnieku novadiem, rietumos – ar Olaines novadu; Rīgas virzienā un ziemeļos atrodas Ķekavas novads, rietumos - Ķeguma novads.[3]

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc viena uzskata vārdu „Baldone” var saistīt ar vārdu „baldīt” jeb "stipri sist, notriekt gar zemi", un Baldone savu vārdu dabūjusi laikposmā no 1100. līdz 1106./1107.gadam, kad Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča dēli (Vseslaviči) mēģināja iekarot Zemgali. Polockas karaspēks gar Daugavu nonāca Daugmalē, pie kuras tika sakauts un zaudēja 9000 karavīru [4]. Līdzīgas izcelsmes vārds ir Tālibaldis ("tālsitējs").

Pēc cita uzskata vietvārdi ar bal(i), bel(i), bil(i) saknē (Bals, Baliņi, Balvupe u.c.) saistāmi ar purva, muklāja vai purvainas, slapjas vietas jēdzienu.[5]

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cauri Baldones novadam plūst Ķekavas un Misas upes, bet pie Mercendarbes sākas Bērze (Bērzene). Novads ir bagāts ar daudzām sīkām upītēm - Milupīte, Kausupe, Sūnupīte, Režupīte, Laurupīte, Plasa, Zites strauts, Melnais strauts u.c.

Meža teritorijas Baldonē aizņem 48% jeb 11107,1 ha no kopējās platības, lauksaimniecībā izmantojamās zemes – 47% (8430 ha).

Meža ainavā gleznaini iekļaujas Lilijas ezers pie Riekstukalna un Kausezeri netālu no Baldones–Tomes ceļa.

Lielākā dabas bagātība ir sērūdeni saturoši pazemes ūdeņi, kas virszemē izplūst arī avotu veidā, un Pladu purva ārstnieciskās dūņas. Lauku teritorija ir bagāta purviem – Dūņu purvs, Zāļu purvs, Mežmaļu-Bajāru purvs.

Baldonei raksturīgi karsta procesi, jo ģeoloģiski novads atrodas Viduslatvijas līdzenumā, augšdevona Salaspils un Daugavas svītu horizontā, kurš sastāv no ģipsi saturošiem dolomītiem, dolomītmerģeļiem ar māla starpkārtām un ģipšakmeņiem. Pazemes ūdeņi, cirkulējot pa šiem iežiem, šķīdina un izskalo ģipsi un veido dažādas formas un lieluma pazemes tukšumus. Pazemē izveidojušos dobumu apjoms pamazām pieaug, un ar laiku tie izraisa zemes virsējo slāņu iebrukumu, tātad izveidojas karsta kritene. Senākais zemes iegruvums – Liliju ezera gultne, nesenāki – 1985.gadā pretī Baltajai pilij.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baldones teritorija ir apdzīvota jau kopš akmens laikmeta, par ko liecina arheoloģiskie izrakumi. 15. gadsimtā vēstures avotos pirmoreiz minēts Baldones dziednieciskais avots. 17. gadsimtā Baldonē (vācu: Baldohn) izveidojas miests. 1648. gadā sēravota tuvumā tika uzcelta muiža un ierīkots pirmais Kurzemes hercogistes dzelzs ceplis. Vēlāk Baldonē ierīkoja arī enkuru un naglu kaltuvi, lielgabalu lietuvi, stikla kausētavu, mucinieku darbnīcu, vadmalas un linu austuves.[6]

Pirmie iedzīvotāji tagadējā Baldones novada teritorijā bijuši ziemeļbriežu mednieki ap 1.–2.gt. p.m.ē. Dzelzs laikmetā ap 10.gs. p.m.ē. Baldoni šķērsoja nozīmīgs sauszemes tirdzniecības ceļa Mežotne – Baldone - Daugmale posms.[3]

1254.gadā Rīgas arhibīskaps Alberts II un Vācu ordeņa virsmestra vietnieks Livonijā, vācu mestrs Eberhards sadalījuši zemi, ko sauc par Upmali, trīs daļās. Bīskapa daļas atradās uz Lielupes un Mēmeles labā krasta, starp Mēmeli un Mūsu un tās abiem krastiem līdz Upītei un Saulei, bet ordeņa teritorija sākās uz Mūsas kreisā krasta pie Vēru sila un stiepās gar šo upi līdz Garai Salai.

1561.gadā apkārtējās Baldones zemes tika pievienotas Kurzemes hercogistei, un 1562.–1795.gadā Baldone bija Kurzemes-Zemgales hercoga domēne. Tā tika iekļauta Bauskas pilskunga iecirknī. Līdz 1617.gadam hercogistē palika Livonijas laika iedalījums, kurā bija hercoga (kroņa) pagasti, privātmuižu vai dzimtas pagasti, mācītājmuižu un mežkungu pagasti. Baldonē bija četri pagasti, kas saucās muižu vārdā – Baldones kroņa pagasts, Mercendorfas dzimtas pagasts, Mācītāja dzimtas pagasts un Mežkunga kroņa pagasts.

No 1795. līdz 1915.gadam Baldone bija Krievijas impērijas sastāvā, un to iekļāva Kurzemes guberņas Bauskas apriņķī. No 18.gs. Baldones muižu ar zemi 520 ha platībā no valsts rentēja Korfu dzimta. Baldones muižai bija arī trīs pusmuižas – Ibenetes, Lapteines un Šarlotes.

Latvijas Republikas laikā no 1918. līdz 1923.gadam bijuši divi pagasti – Baldones un Mercendorfas, līdz 1923.gadā tos apvienoja. 1921.-1923.gadā tika izbūvēts zirgu tramvajs – trulītis, bet I Pasaules kara laikā vācieši no Vecumnieku stacijas caur Baldoni līdz savām pozīcijām Daugavas kreisajā krastā ierīkoja šaursliežu dzelzceļu.

1923.g –1949.gadā Baldones miests bija pagasta centrs, 1950.–1960.g. - strādnieku ciemats, 1960.-1991.g. - pilsētciemats. Baldonei ciema statuss piešķirts 1945.gada 19.decembrī. Toreiz Baldone atradās Rīgas apriņķa Baldones pagastā, bet no 1947. līdz 1950.gadam Baldones pagasts ietilpa Ogres apriņķī, no 1950. Līdz 1960.gadam – Baldones rajonā un turpmāk Rīgas rajonā.[3]

Kopš 18. gadsimta beigām Baldone pazīstama kā kūrorts. 1796. gadā Baldonē tiek ierīkota sēravota dziednīca. Kūrorta nozīme gan mazinājās pēc Ķemeru kūrorta atklāšanas 1838. gadā. Padomju Latvijas laikos Baldones kūrorts bija ļoti populāra atpūtas un ārstniecības vieta visā Padomju Savienībā.

1925. gadā Baldonei piešķīra biezi apdzīvotas vietas statusu, 1950. gadā — strādnieku ciemata (vēlāk pilsētciemata) statusu. Pilsētas tiesības Baldonei piešķirtas 1991. gadā. No 1949. līdz 1959. gadam Baldone bija Baldones rajona centrs.

1954.gadā Baldones pagastam pievienoja Mīlupes ciemu, 1963.gadā – daļu Ķekavas ciema kolhozu Mežvidi un Sarkanais daugavietis teritorijas, un 1977.gadā – daļu Baldones pilsētciemata teritorijas.

1990.gadā Baldones ciemu reorganizēja par pagastu, bet 1991.gadā to likvidēja, pievienojot Baldones pilsētai kā lauku teritoriju. Savukārt 2008.gadā Baldones pilsēta ar lauku teritoriju tika reorganizēta par Baldones novadu.[3]

2016. gadā Baldonē tika iekļauti vairāki apkārtējie ciemi (Avoti, Laiņi, Mežvidi),[7] tādējādi ievērojami palielināta pilsētas teritorija (līdz 9,51 km2).

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2000. gada tautas skaitīšanas datiem Baldonē kopā ar lauku teritoriju (kopš 2009. gada Baldones novadu) dzīvoja 4970 iedzīvotāji, no kuriem 81,4% ir latvieši, 12,5% - krievi, 3,5% - baltkrievi, 1,9% - poļi.

2016. gada 1. janvārī, pirms pilsētas robežas grozīšanas, Baldonē bija 2 366 iedzīvotāji.[2]

Tūrisma objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Baldones ev.lut.baznīca[8]
  • Ceriņu parks un sēravots[9]
  • Astrofizikas observatorija[10]
  • Mercendarbes muiža[11]
  • Baltā pils[12]
  • Ulmaņa kalniņš[13]
  • Riekstukalns[14]
  • Waterjump[15]
  • Vecā koka arhitektūra

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Baldone. Vēsture un simbolika
  2. 2,0 2,1 «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 «Baldones novads». www.aprinkis.lv (lv-lv). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-02-03. Skatīts: 2018-05-20.
  4. hronikas teksts krievu: В тот же год победила зимигола Всеславичей, всех братьев, и дружины их перебила 9 тысяч
  5. «www.baldone.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 11. novembrī. Skatīts: 2014. gada 29. martā.
  6. Baldones vēsture Archived 2012. gada 29. janvārī, at the Wayback Machine., baldone.lv
  7. Par adrešu maiņu Baldones pilsētai pievienotajā teritorijā
  8. «Baldones evaņģēliski luteriskā draudze». www.baldonesbaznica.lv. Skatīts: 2018-05-20.
  9. «Ceriņu parks un sēravots :: Baldones novada pašvaldība». www.baldone.lv. Skatīts: 2018-05-20.
  10. «Astrofizikas observatorija Baldonē | Latvia Travel». www.latvia.travel (latviešu). Skatīts: 2018-05-20.
  11. «Mercendarbes muiža :: Baldones novada pašvaldība». www.baldone.lv. Skatīts: 2018-05-20.
  12. «Baltā pils :: Baldones novada pašvaldība». www.baldone.lv. Skatīts: 2018-05-20.
  13. «Ulmaņa kalniņš :: Baldones novada pašvaldība». www.baldone.lv. Skatīts: 2018-05-20.
  14. «Jaunumi – Riekstukalns». riekstukalns.lv. Skatīts: 2018-05-20.
  15. Waterjump.lv. «Baldones waterjump / Sports un izklaides». waterjump.lv (en-US). Skatīts: 2018-05-20.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]