Atvērtās Sabiedrības Fonds

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Atvērtās sabiedrības fonds
Atrašanās vieta Ņujorka, Ņujorka, ASV.
Galvenās personas

Atvērtās sabiedrības fondi (Open Society Foundations), agrāk — Atvērtās sabiedrības institūts, ir starptautisks grantu tīkls, kuru dibināja biznesa magnāts Džordžs Soross.[1] Atvērtās sabiedrības fondi finansiāli atbalsta pilsoniskās sabiedrības grupas visā pasaulē, nosakot mērķi veicināt tiesiskumu, izglītību, sabiedrības veselību un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus.[2][3] Organizācijas nosaukumu ir iedvesmojusi Kārļa Popera 1945. gada grāmata “Atvērtā sabiedrība un tās ienaidnieki”.[4]

OSF ir filiāles 37 valstīs [5] aptver valstu un reģionālo fondu grupu, piemēram, Atvērtās sabiedrības iniciatīvu Rietumāfrikai un Atvērtās sabiedrības iniciatīvu Dienvidāfrikai; OSF galvenā mītne atrodas Ņujorkā. 2018. gadā OSF paziņoja, ka slēdz savu Eiropas biroju Budapeštā un pārceļas uz Berlīni, reaģējot uz Ungārijas valdības pieņemtajiem tiesību aktiem, kas vērsti pret fonda darbību.[6] Kopš tās dibināšanas 1993. gadā OSF ziņoja par izdevumiem, kas pārsniedz 11 miljardus ASV dolāru, galvenokārt dotācijām NVO, kas atbilst organizācijas misijai.[7]

Darbības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar fonda tīmekļa vietni, 1993. – 2014. gada izdevumi bija: [8]

  • 2,9 miljardi ASV dolāru, lai aizstāvētu cilvēktiesības, jo īpaši sieviešu tiesības; etniskās, rasu un reliģiskās minoritātes; narkotiku lietotājus; seksa darbiniekus; un LGBTQ kopienas;
  • 2,1 miljards ASV dolāru izglītībai;
  • 1,6 miljardi ASV dolāru demokrātijas attīstībai Austrumeiropā un bijušajā Padomju Savienībā;
  • 1,5 miljardi ASV dolāru, lai veicinātu reformu krimināltiesību jomā, narkotiku politiku, paliatīvo aprūpi, izglītību, imigrāciju, vienlīdzīgas tiesības un demokrātisku pārvaldību;
  • 737 miljoni ASV dolāru sabiedrības veselības problēmām, piemēram, HIV un AIDS, TB, paliatīvā aprūpe, kaitējuma mazināšana un pacientu tiesības ;
  • 214 miljoni ASV dolāru, lai veicinātu čigānu kopienu tiesības Eiropā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Alexandra Duszak. «Donor profile: George Soros». Center for Public Integrity, 2012. gada 21. decembris. Skatīts: 2015. gada 18. maijs.
  2. Kerric Harvey. Encyclopedia of Social Media and Politics. SAGE Publications, 2013. 919. lpp. ISBN 9781483389004.
  3. "Open Society Foundation mission and values", OSI, Soros, September 6, 2012.
  4. de Cock, Christian; Böhm, Steffen (2007), "Liberalist Fantasies: Žižek and the Impossibility of the Open Society", Organization 14 (6): 815–836, doi:10.1177/1350508407082264. Atjaunināts: October 26, 2012.
  5. David Callahan. «Philanthropy vs. Tyranny: Inside the Open Society Foundations' Biggest Battle Yet». Inside Philanthropy, 2015. gada 14. septembris. Skatīts: 2015. gada 17. septembris.
  6. «The Open Society Foundations to Close International Operations in Budapest». Open Society Foundations (angļu). Skatīts: 2018. gada 15. maijs.
  7. «Expenditures». Open Society Foundations. Skatīts: 2015. gada 18. maijs.
  8. «About Us: Expenditures». Open Society Foundations. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 20. novembris.