Atvasinātie finanšu instrumenti

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Atvasinātie finanšu instrumenti, saukti arī derivatīvi ir divpusēji līgumi, parasti starp uzņēmumu un banku, kuru vērtība (cena) ir atkarīga un mainās no instrumentam pamatā esošās garantijas (akcijas, valūtas, obligācijas, procentu likmes) vērtības svārstībām.[1] Tos tirgo biržā un ārpusbiržas tirgos (t.s. OTC derivatīvi), parasti bankās.

Tipi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pastāv gan “ārpusbiržas”, gan biržas derivatīvi.[2] Pirmajā gadījumā puses (parasti vismaz viena no tām ir finanšu institūcija) savā starpā brīvi saskaņo derivatīvu parametrus, kā arī papildu nodrošinājumu, ja tāds ir nepieciešams, bez jebkādas līgumu standartizācijas. Biržas derivatīvu gadījumā līguma parametri ir biržas, kurā tiek tirgoti instrumenti, standartizēti un papildu nodrošinājums ir obligāts. Turklāt šajā gadījumā birža vienmēr darbojas kā viena no sarunu pusēm, atbildot par visu operāciju noregulēšanu. Ir iespējama arī tirdzniecība, izmantojot CFD (cenu starpības līgumus). Šis līguma tips nodrošina lielāku finanšu sviru, jo operācijas sākumā ir nepieciešama tikai nelielas skaidras naudas summas izmaksa, bet dažos gadījumos skaidras naudas izmaksa vispār nav nepieciešama.[3]

Atvasinātos finanšu instrumentus iedala [4]

1. Standartizētajos – biržas tirgus (on Exchange) derivatīvi:

2. Nestandartizētajos – ārpusbiržas (over the counter market – OTC derivatives) derivatīvi;

  • forward līgumi;
  • mijmaiņas (SWAP) līgumi;
  • ārpusbiržas opcijas. [4]

Darījumi ar atvasinātiem finanšu instrumentiem ir saistīti ar paaugstinātu risku, paralēli produkta struktūrai, pastāv arī riski, kas saistīti ar to, ka daudziem atvasinātajiem finanšu instrumentiem darbojas sviras mehānisms. Tas nozīmē, ka investors iemaksā tikai daļu no saviem līdzekļiem finanšu instrumenta pirkšanai (samaksāta prēmija vai iemaksāts sākotnējais drošības depozīts), bet atlikušo pirkuma summu investors faktiski aizņemas. Rezultātā, tiek palielināti gan iespējamie ieguvumi, gan arī iespējamie zaudējumi.[5]

Pamatveidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Forward – pircējs un pārdevējs apņemas nākotnē pirkt vai pārdot noteiktu preču daudzumu (preces vai finanšu aktīvus) par cenu, kas noteikta līguma noslēgšanas dienā.[6]

Nākotnes līgums – līgums par aktīva pirkšanu un pārdošanu par noteiktu cenu nākotnē.[7]

Opciju līgums ir līgums, kas pircējiem vai pārdevējiem dod tiesības, bet ne pienākumu pirkt vai pārdot noteiktu aktīvu nākotnē (opcijas derīguma termiņš) par iepriekš noteiktu cenu (opcijas realizācijas cena, angļu val. strike price).

Swap – līgums, kas nosaka maksājumu plūsmu starp pusēm dažādos datumos nākotnē.[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Derivative Definition». investopedia.com. Skatīts: 2022. gada 14. marts.
  2. «A Basic Guide To Financial Derivatives». forbes.com. Skatīts: 2022. gada 14. marts.
  3. «CFD brokers». comparebrokers.co. Skatīts: 2022. gada 14. marts.
  4. 4,0 4,1 «Ar finansu instrumentiem saistito risku apraksts». Skatīts: 20.04.2018.
  5. «Ar finanšu instrumentiem saistīto risku apraksts». Skatīts: 20.04.2018.[novecojusi saite]
  6. «What is a Forward Contract?». corporatefinanceinstitute.com. Skatīts: 2022. gada 14. marts.
  7. «Who Is Trading in the Futures Markets and Why It Matters». agecon.unl.edu. Skatīts: 2022. gada 14. marts.
  8. «Regulators are looking at the vastly complicated, fast-growing world of credit derivatives». money.cnn.com. Skatīts: 2022. gada 14. marts.