Atvasinātie finanšu instrumenti
Atvasinātie finanšu instrumenti, saukti arī derivatīvi ir divpusēji līgumi, parasti starp uzņēmumu un banku, kuru vērtība (cena) ir atkarīga un mainās no instrumentam pamatā esošās garantijas (akcijas, valūtas, obligācijas, procentu likmes) vērtības svārstībām. Tos tirgo biržā un ārpusbiržas tirgos (t.s. OTC derivatīvi), parasti bankās
Atvasinātos finanšu instrumentus iedala [1]
1. Standartizētajos – biržas tirgus (on Exchange) derivatīvi:
- fjūčeri;
- opcijas;
2. Nestandartizētajos – ārpusbiržas (over the counter market – OTC derivatives) derivatīvi;
- forward līgumi;
- mijmaiņas (SWAP) līgumi;
- ārpusbiržas opcijas. [1]
Darījumi ar atvasinātiem finanšu instrumentiem ir saistīti ar paaugstinātu risku, paralēli produkta struktūrai, pastāv arī riski, kas saistīti ar to, ka daudziem atvasinātajiem finanšu instrumentiem darbojas sviras mehānisms. Tas nozīmē, ka investors iemaksā tikai daļu no saviem līdzekļiem finanšu instrumenta pirkšanai (samaksāta prēmija vai iemaksāts sākotnējais drošības depozīts), bet atlikušo pirkuma summu investors faktiski aizņemas. Rezultātā, tiek palielināti gan iespējamie ieguvumi, gan arī iespējamie zaudējumi.[2]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Ar finansu instrumentiem saistito risku apraksts». Skatīts: 20.04.2018.
- ↑ «Ar finanšu instrumentiem saistīto risku apraksts». Skatīts: 20.04.2018.
|