Augstas izšķirtspējas televīzija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Augstas izšķirtspējas televīzija[1] (HDTV) ir televīzijas sistēma, kas piedāvā attēla izšķirtspēju, būtiski augstāku par standarta izšķirtspējas televīziju.

HDTV var tikt pārraidīta dažādos formātos:

  • 1080p: 1920×1080p: 2 073 600 pikseļi (~2,07 megapikseļi) uz kadru
  • 1080i: 1920×1080i: 1 036 800 pikseļi (~1,04 MP) uz lauku vai 2 073 600 pikseļi (~2,07 MP) uz kadru
    • Dažās valstīs izmanto arī nestandarta CEA izšķirtspēju kā 1440×1080i: 777 600 pikseļi (~0,78 MP) uz lauku vai 1 555 200 pikseļi (~1,56 MP) uz kadru
  • 720p: 1280×720p: 921 600 pikseļi (~0,92 MP) uz kadru

Burts "p" apzīmē progresīvo izvērsi, bet "i" rindpārlēces izvērsi.

Pārraidot divus megapikseļus uz kadru, HDTV piedāvā piecreiz vairāk pikseļu nekā SD (standarta izšķirtspējas) televīzija. Palielinātā pikseļu skaita dēļ HDTV sniedz baudāmāku attēlu, ļaujot nomainīt attēlu līdz pat 60 reizēm sekundē, saildzinot ar SD, kas ir 30 reizes sekundē. Tas veido tīrāku attēlu progresīvās izvērses rezultātā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Akadēmiskā terminu datubāze - Augstas izšķirtspējas televīzija». Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm. Latvijas Zinātņu akadēmija. Skatīts: 2017. gada 3. janvārī.
  2. «How is HDTV different from ordinary TV?». Skatīts: 2016-09-27.