Austrālijas federalizēšana

Austrālijas mazais ģerbonis ar sešu koloniju ģerboņiem

Austrālijas federalizēšana bija ilgstošs process, kurā sešas Britu impērijas kolonijas Austrālijas kontinentā izlēma par Austrālijas Sadraudzības izveidošanu. Sarunās sākotnēji bija iesaistītas arī britu kolonijas Fidži un Jaunzēlande. Sešas kolonijas apvienojās kā seši Austrālijas štati, saglabājot savus vietējos parlamentus. Austrālijas sadraudzība oficiāli sāka pastāvēt 1901. gada 1. janvārī.

Ja pirmie britu kolonisti kontinentā bija no Lielbritānijas deportētie kriminālnoziedznieki, tad 19. gadsimta otrajā pusē kolonistu vairākumu jau veidoja šeit dzimušie, kam Austrālija bija mājas, nevis trimdas vieta. 1872. gadā milzīgo kontinentu apvienoja telegrāfa tīkls. Kolonijām radās aizvien vairāk kopīgu ekonomisko interešu. Bažas radīja arī Vācijas un Francijas koloniālo impēriju izplešanās Klusā okeāna salās. 1883. gada sešu koloniju, Fidži un Jaunzēlandes premjerministru konferencē tika panākta konkrēta vienošanās par Federālās padomes veidošanu un 1885. gadā Apvienotās Karalistes parlaments pieņēma likumu par Austrālāzijas Federālās padomes izveidošanu. Tā kā Jaunzēlande un Jaundienvidvelsa neiesaistījās padomes darbā, tās apspriedes un pieņemtie lēmumi bija politiski nenozīmīgi.

Koloniju nevēlēšanos veidot spēcīgāku federāciju ietekmēja ekonomiski vājāko un mazapdzīvotāko koloniju bailes par grūtībām iegūt līdzvērtīgu politisku statusu. Dažādās ievedmuitas likmes arī bremzēja ceļu uz apvienošanos.

1890. notika koloniju pārstāvju konference, kurā izskatīja iespējamo federācijas formu. Par piemēru ņemto 1867. gada Kanādas konfederācijas modeli austrālieši uzskatīja par pārāk ierobežojošu provinču brīvībām. Kā piemērus vājai federālajai valdībai viņi apskatīja Šveices un ASV konstitūcijas.

1890. gadā Tasmanijas ģenerālprokurors Klārks apmeklēja Lielbritāniju un ASV, iepazīstoties ar likumdošanas un konstitūciju piemēriem. Viņa piedāvātais konstitūcijas modelis iekļāva vairākus principus, ko vēlāk iekļāva konstitūcijā:

• Austrālijas federācijas nosaukums ir Austrālijas sadraudzība.
• Varu veido trīs vienlīdzīgas institūcijas - parlaments, izpildvara un tiesa.
• Divkameru parlamentu veido pārstāvju palāta un Senāts.
• Tiek konkrēti noteikts pilnvaru darījums starp federālo un štatu valdībām.

1891. gadā Klārka projekts apstājās, jo koloniju pārstāvji nevarēja vienoties par to kam piederēs augstākā vara, pēc iedzīvotāju skaita ievēlētajai Pārstāvju palātai, vai Senātam, kurā visām kolonijām būtu vienāds pārstāvju skaits.

1895. gadā koloniju premjerministri vienojās izveidot tautas vēlētu Konstitucionālo sapulci, par kuras izstrādāto konstitūcijas projektu katrā kolonijā notiks referendums. Konstitūcijas projektu 1898. gada jūnijā nosūtīja apstiprināšanai kolonijām. Jaundienvidvelsā neizdevās iegūt nepieciešamo balsu skaitu, tāpēc konstitūciju papildināja ar dažiem kompromisa punktiem, viens no kuriem noteica jaunas federālās galvaspilsētas būvniecību 160 km attālumā no Sidnejas. Jaunos referendumos 1899. un 1900. gadā konstitūcija guva iedzīvotāju atbalstu.

1900. gada 5. jūlijā Austrālijas konstitūciju apstiprināja Lielbritānijas parlaments un to publiski pasludināja par spēkā stājušos 1901. gada 1. janvārī. Strīdu starp Sidneju un Melburnu par galvaspilsētas izvietojumu atrisināja, nodibinot galvaspilsētas teritoriju un uzceļot Kanberu.

Ārējās saites

• Federation and the Constitution – resource of the National Archives of Australia
• Records of the Australasian Federal Conventions of the 1890s^{[novecojusi saite]}
• Australian Federation Full Text Database – primary source material