Jaunzēlande

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
New Zealand / Aotearoa
Jaunzēlandes karogs Jaunzēlandes ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Himna"God Defend New Zealand"
"God Save the Queen"1
Location of New Zealand
Galvaspilsēta Velingtona
41°17′S 174°27′E / 41.283°S 174.450°E / -41.283; 174.450
Lielākā pilsēta Oklenda
Valsts valodas angļu valoda (98%)
maoru valoda (4,2%)
Jaunzēlandes žestu valoda (0,6%)
Valdība Parlamentāra demokrātija un konstitucionāla monarhija
 -  Valsts galva Karaliene Elizabete II
 -  Ģenerālgubernators Anands Satjanands
 -  Premjerministrs Džons Kejs
Neatkarība no Apvienotās Karalistes 
 -  Domīnija 1907. gada 26.septembrī 
 -  Vestminsteras statūti 1931. gada 11.decembrī (pieņemti 1947. gada 25.novembrī) 
 -  Konstitucionālais akts 1986. gada 13. decembrī 
Platība
 -  Kopā 268 680 km² (75)
 -  Ūdens (%) 2,1
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2007. g. 4 252 000 (122)
 -  Blīvums 15/km² (193)
IKP (PPP) 2006. gada aprēķins
 -  Kopā 110 296 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $27 220 
Džini koef. (1997) 36.2 (vidējs
HDI (2007) 0.943 (augsts) (19)
Valūta Jaunzēlandes dolārs (NZD)
Laika josla NZST2 (UTC+12)
 -  Vasarā (DST) NZDT (UTC+13)
Interneta domēns .nz3
ISO 3166-1 kods 554 / NZL / NZ
Tālsarunu kods +64
1 "God Save the Queen" oficiāli ir nacionālā himne, bet tiek lietota tikai kronēto personu dalības gadījumos
2 The Čatema salās ir atsevišķa laika zona, kas par 45 minūtēm ir priekšā pārējai Jaunzēlandei.
3 Jaunzēlandei piederošajām Niuei, Kuka Salām un Tokelau ir atsevišķi domeni .nu, .ck un .tk.

Jaunzēlande (angļu: New Zealand; maoru: Aotearoa) ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā. No Austrālijas to atdala Tasmāna jūra. Ietilpst 3 lielas salas un vairākas nelielas saliņas un salu grupas. No Jaunzēlandes atkarīgas teritorijas ir Niue, Kuka Salas, Tokelau un Rosa Teritorija Antarktīdā. Galvaspilsēta Velingtona, lielākās pilsētas ir Oklenda, Hamiltona, Neipīra, Kraistčērča un Danīdina.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunzēlandes dienvidos ir subtropu un mērenā temperatūra. Siltākie mēneši ir decembris, janvāris un februāris. Aukstākie — jūnijs, jūlijs un augusts. Vasarā vidējā temperatūra ir starp 20º—30 °C un ziemā starp 10º—15 °C. Ziemeļsalā visu gadu ir silts, mitrs klimats. Dienvidsalā ir vēsāks klimats, ziemā ir iespējams neliels sals.

Valsts iekārta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunzēlande ir parlamentāra un demokrātiska monarhija. Jaunzēlandes valsts iekārtu nosaka daudzi Lielbritānijas un Jaunzēlandes parlamenta konstitucionālie likumi un paražas. Valsts galva ir Lielbritānijas karaliene, ko pārstāv ģenerālgubernators, kuru uz 5 gadiem ieceļ karaliene pēc Jaunzēlandes valdības ieteikuma. Ģenerālgubernatoram ir Izpildpadome, kuras locekļi ir ģenerālgubernators un ministri. Likumdevēja orgāns ir vienpalātas parlaments — Pārstāvju palāta (97 deputāti), ko uz 3 gadiem ievēl iedzīvotāji. Izpildvara ir valdībai, ko vada premjerministrs. Vietējie pašvaldības orgāni ir provinces, provinču pilsētu teritorijas, pilsētu un lauku apgabalu padomes, kas faktiski pakļautas centrālajam pārvaldes orgānam. Vēlēšanu tiesības ir pilsoņiem no 20 gadu vecuma. Tiesu sistēmā ietilpst Augstākā tiesa, apelācijas un pirmās instances tiesas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunzēlandes pirmiedzīvotāji ir maori, kas pirms apmēram 1000 gadiem tajā ieradās no Polinēzijas. Maori ir pārstāvēti arī valdībā, kas cenšas viņus nodrošināt ar vienlīdzīgām veselības aprūpes, izglītības un darba iespējām, kas viņiem iepriekš bija liegtas.

Eiropiešu un maoru 1863. gada tikšanās Houksa līcī (Hawkes Bay)

Kā vēsta teika, Jaunzēlandi pirmais atklāja Pētnieks Kupe, kurš to nosauca par Aotearoa ('Garā, baltā mākoņa zemi'). Pirmais dokumentētais Jaunzēlandi atklājušais eiropietis bija nīderlandiešu jūrasbraucējs Ābels Tasmans, kurš Jaunzēlandē ieradās 1642. gadā. Vairāk nekā pēc 125 gadiem kapteinis Džeimss Kuks pieprasīja to Lielbritānijai un 1769. gadā izveidoja valsts karti. Vaitangi līgums tiek uzskatīts par Jaunzēlandes dibināšanas dokumentu. Tas tika parakstīts 1840. gadā Salu līcī starp galvenajiem maori virsaišiem un Lielbritānijas Kroņa pārstāvjiem Vaitangī. Jaunzēlandes pirmais gubernators Viljams Hobsons izveidoja Oklendu par galvaspilsētu, bet vēlāk par galvaspilsētu kļuva Velingtona, jo tā bija centrālāka. Līguma parakstīšana iesākās 6. februārī, kas vēlāk kļuva par Jaunzēlandes nacionālo dienu, sauktu par Waitangi Day (Vaitangi diena). 1840. gadā Jaunzēlande kļuva par Lielbritānijas koloniju. 1907. gadā ieguva Lielbritānijas domīnijas statusu. 1987. gadā Jaunzēlande pirmā pasaulē pasludināja sevi par kodolbrīvu teritoriju. Jaunzēlande bija pirmā valsts, kur sievietēm tika piešķirtas balsstiesības.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]