Austrijas pilsoņu karš

Austrijas pilsoņu karš (vācu: Österreichischer Bürgerkrieg), arī 1934. gada februāra sacelšanās (Februarkämpfe 1934), bija karadarbība starp Austrijas sociāldemokrātu un konservatīvo spēkiem, kas notika no 1934. gada 12. līdz 15. februārim. Šī sacelšanās bija daļa no plašākiem konfliktiem, kas norisinājās starp autoritārajām un demokrātiskajām kustībām Eiropā 1930. gados.

Vēsture

1920. un 1930. gados Austrija bija politiski polarizēta valsts, kurā darbojās divas galvenās politiskās grupas:

Sociāldemokrātiskā partija (Sozialdemokratische Arbeiterpartei Österreichs — SDAPÖ), kuras atbalstītāji bieži dzīvoja strādnieku rajonos, īpaši Vīnē.
Kristīgi sociālā partija (Christlichsoziale Partei — CSP), kura pārstāvēja konservatīvākus, bieži vien lauku reģionu, iedzīvotājus, un vēlāk kļuva par pamatni austrofašisma režīmam, kuru vadīja Engelberts Dollfuss.

1923. gadā Engelberts Dollfuss izveidoja autoritāru režīmu, balstoties uz kristīgi sociālās partijas un viņa vadītās "Tēvzemes frontes" (Vaterländische Front) atbalstu. Dollfuss slēdza parlamentu un ieviesa preses un pulcēšanās brīvības ierobežojumus, kas izraisīja spriedzi starp valdību un sociāldemokrātu kontrolētajām arodbiedrībām un viņu paramilitāro spēku — Schutzbund.

1934. gada februārī Dollfusa valdība mēģināja atbruņot sociāldemokrātu bruņoto spēku Schutzbund, kas izraisīja vardarbīgas sadursmes. Galvenie konflikti notika rūpniecības centros, it īpaši Vīnē, Lincā un citās lielajās pilsētās. Tomēr sacelšanās tika ātri apspiesta ar valdības militāro spēku palīdzību. Tika nogalināti simtiem cilvēku, tostarp sacelšanās dalībnieki un civiliedzīvotāji. Pēc sacelšanās neveiksmes sociāldemokrātu partija un citas opozīcijas grupas tika aizliegtas, un tika izveidota pilnīgi autoritāra valsts ar Dollfusa vadību, kuru pēc viņa slepkavības 1934. gada jūlijā pārņēma Kurts Šušnigs.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Austrijas pilsoņu karš.