Austrumarmēnija
Austrumarmēnija ir termins, ko izmanto historiogrāfijā, lai apzīmētu vēsturiskās Armēnijas austrumu reģionus.
Pēc reģiona sadalīšanas starp Osmaņu impēriju un Sefevīdu Irānu saskaņā ar 1639. gada Zuhabas līguma noteikumiem, ar ko noslēdzās Turcijas-Persijas karš (1623—1639), ģeogrāfi, vēsturnieki un ceļotāji sāka lietot šo terminu, lai apzīmētu to armēņu zemju daļu, kas bija nonākusi Persijā.
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Armēnijas austrumu daļa aizņem Ararata ielejas reģionu un Araksas upes ieleju, tās austrumu robežas iet gar Sevanu, Gendže un Karabahas kalnu grēdām.