Austrumkurzemes kāple

Vikipēdijas lapa

Austrumkurzemes kāple ir Baltijas sineklīzes tektoniska struktūra Kurzemes ziemeļaustrumu daļā starp Dundagas monoklināli un Saldus-Slokas izcilni. Šajā apgabalā kristāliskajā pamatklintājā ir virkne lūzumu un tektonisku struktūru. Pamatklintāja virsma (1050-1300 m z.j.l.) šeit pakāpienveidīgi nolaižas dienvidrietumu virzienā no 1100 m līdz 1200-1300 m. Lūzumi šajā apgabalā parasti mainās ar nelielu amplitūdu, izņemot Dienvidkandavas lūzumu ar amplitūdu 250 m. Kāples ietvaros ziemeļaustrumu virzienā ir konstatēti nelieli lokāli pacēlumi (amplitūda 50-80 m), kurus bieži šķērso lūzumi, un kuri ir izsekojami nogulumos Kaledonijas struktūrkompleksā. Hercīnajā struktūrkompleksā austrumkurzemes kāple nav novērojama.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 96. lpp.