Autsaideru banda

Vikipēdijas lapa
Autsaideru banda
Oriģinālais
nosaukums
Bande à part
Žanrs krimināldrāma
Režisors Žans Liks Godārs
Scenārija autors Žans Liks Godārs
Galvenajās
lomās
Mūzika Mišels Legrāns
Studija
  • Anouchka Films
  • Orsay Films
Izplatītājs Columbia Pictures
Izdošana
  • 1964. gada 5. augusts
Ilgums 97 minūtes
Valsts Karogs: Francija Francija
Valoda franču
IMDb profils

"Autsaideru banda" (franču: Bande à part) ir 1964. gada franču jaunā viļņa krimināldrāmas filma, kuras režisors un scenārija autors ir Žans Liks Godārs. Filmā galvenās lomas atveido Anna Karina, Sami Frejs un Klods Brasērs.

Filma stāsta par trim cilvēkiem, kuri plāno veikt laupīšanu.

Filmas "Autsaideru banda" pirmizrāde notika 1964. gada 5. augustā. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes un ir pazīstama ar savu dejas ainu, kas vairākkārt pieminēta populārajā kultūrā, kā, piemēram, Kventina Tarantīno filmā "Lubene" (1994). Tarantīno "Autsaideru bandu" ir nodēvējis par savu mīļāko Godāra filmu[1] un tās vārdā nosaucis savu filmu producēšanas kompāniju A Band Apart.[2] Tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai ir 94% vērtējums.[3]

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzmanību! Turpmākajā tekstā var tikt atklātas nozīmīgas detaļas par filmas saturu!

Jauna sieviete, vārdā Odila (Karina), angļu valodas stundā satiek vīrieti, vārdā Francs (Frejs). Viņa tam pastāsta par lielu naudas summu, kas noglabāta villā Parīzes priekšpilsētā, kurā viņa dzīvo ar savu tanti Viktoriju un viņas vīru Stolca kungu. Francs par naudu pastāsta draugam Arturam (Brasērs), un abi izdomā to nozagt.

Francs un Arturs dodas uz angļu valodas nodarbību, kur Arturs flirtē ar Odilu. Viņi tai jautā par naudu. Odila dodas mājās un atrod naudu Stolca istabā. Pēc tam viņa satiekas ar Francu un Arturu, un visi trīs dodas uz kafejnīcu, kur pasūta dzērienus un dejo. Odila paziņo Arturam, ka mīl viņu, un abi pavada nakti kopā.

Nākamajā dienā arī Artura tēvocis uzzina par naudu un vēlas to savākt sev. Francs, Arturs un Odila nolemj veikt laupīšanu agrāk nekā bija plānojuši. Visi trīs satiekas un rekordīsā laikā izskrien cauri Luvrai. Tajā vakarā viņi dodas uz Odilas māju un konstatē, ka Stolca istabas durvis ir aizslēgtas. Arturs liek Odilai atrast atslēgu. Francs un Arturs atgriežas mājā nākamajā naktī, un Odila paziņo, ka slēdzenes ir nomainītas. Viņi sasien Viktoriju un iesloga viņu skapī. Viņi dodas uz Stolca istabu, kur atklāj, ka naudas vairs nav. Viņi pārmeklē māju un atrod tikai nelielu naudas summu. Viņi atver skapi, lai nopratinātu Viktoriju, bet noprot, ka viņa ir mirusi. Francs un Odila pamet māju, atstājot Arturu aiz muguras.

Braucot prom, Francs un Odila redz Artura tēvoci, kas dodas uz villu. Viņi dodas atpakaļ. Villā viņi redz, ka Arturs atlikušo naudu atradis suņu būdā. Arturs un viņa tēvocis iesaistās apšaudē un nogalina viens otru. Stolcs atgriežas mājās un atrod dzīvu Viktoriju. Francs un Odila ar nelielo naudas summu pamet villu. Viņi bēg uz Dienvidameriku un atzīstas viens otram mīlestībā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jerome Charyn. Raised by Wolves: The Turbulent Art and Times of Quentin Tarantino. Da Capo Press, 2006-05-24. ISBN 978-1-56025-858-2.
  2. «Godard's 'Band of Outsiders' Returns With Its Charms Intact». Los Angeles Times (en-US). 2001-08-17. Skatīts: 2023-12-09.
  3. «Band of Outsiders - Rotten Tomatoes». www.rottentomatoes.com (angļu). 1964-08-05. Skatīts: 2023-12-09.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]