Avāru haniste
Izskats
Avāru haniste Авар нуцаллъи |
||||
---|---|---|---|---|
Galvaspilsēta | Hunzaha | |||
Valsts valodas | avāru | |||
Valdība | monarhija | |||
- | Valdnieks | Hadži Murats (1834-1836) | ||
Dibināšana | 13. gadsimta sākums |
Avāru haniste (avāru: Авар нуцаллъи) bija agrā feodāla valsts mūsdienu Dagestānas teritorijā, kas pastāvēja no 12. līdz 19. gadsimtam.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1803. gadā haniste kļuva par Krievijas Impērijas sastāvdaļu. Tomēr Krievijas varas iestāžu īstenotā politika izraisīja plašu neapmierinātību un daudzas sacelšanās. Kaukāza kara laikā Avāru haniste kļuva par Šamila Imamāta sastāvdaļu.[1]
Reliģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Galvenā reliģija bija islāms. Neskatoties uz to, pareizticībai arī bija stipras pozīcijas. Vietējie iedzīvotāji bieži vien bija pagāni.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Магомедхабибовна, Казамбиева Патимат (2016). "Аварское ханство в истории Дагестана: исторический экскурс". Историческая и социально-образовательная мысль 8 (6-2): 44–47. ISSN 2075-9908.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Avāru haniste.