Bīdmērs

Bīdmērs ir mērinstruments detaļu ārējo un iekšējo lineāro izmēru mērīšanai. Bīdmēru veido pamatskala un palīgskala. Atslēdznieku universālajam bīdmēram ir atsevišķi mērtaustu pāri ārējo izmēru un atsevišķi — iekšējo izmēru mērīšanai, kā arī bīdlineāls dziļuma mērīšanai. Bīdmēru plaši lieto mašīnbūvē, metālapstrādē, aparātbūvē, kokapstrādē u.c.

Veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc mērījumu nolasīšanas (pēc atskaites ierīces) izšķir triju veidu bīdmērus:

nonija,
apaļskalas jeb indikatora,
digitālie, ciparu jeb elektroniskie.

Nonija bīdmēra mērījumus nodrošina atšķirīgs iedaļas intervāls pamatskalai un nonijam. Pēc nonija nulles svītras atrašānās vietas uz pamatskalas nolasa pilnos milimetrus, tad, atrodot, kura nonija svītra sakrīt ar jebkuru pamatskalas svītru, iegūst milimetra desmitdaļas.

Apaļskalas bīdmēra pamatskalā atrodas zobstienis. Uz kustīgā rāmīša nostiprinātās apaļskalas zobrats pārvietojas pa zobstieni. Pēc pamatskalas nolasa pilnos desmit milimetrus, pēc apaļskalas nolasa milimetrus, to desmitdaļas un simtdaļas.

Elektroniskais bīdmērs mērījumus veic fotoelektroniski. Tā kustīgajā rāmī atrodas informācijas saņemšanas un pārveidošanas iekārta, enerģijas avots, logs, kurā parādās cipari. Šāda bīdmēra rādījumu precizitāte ir nodrošināta pie ierobežota rāmīša pārvietojuma ātruma.

Pēc pielietojuma var izšķirt

universālos, ar kuriem mēra ārējos un iekšējos izmērus un aizzīmē,
aizzīmēšanas, ar kuriem mēra augstumus un aizzīmē,
dziļuma, ar kuriem mēra urbumu un rievu dziļumus un mēra attālumu starp divām plāksnēm,
zobu (var tikt iekļauti dziļuma bīdmēru grupā) bīdmērus, ar kuriem mēra zobu biezumu.