Baltija (mītiska sala)

Baltija sala (latīņu: Balcia) ir sengrieķu mitoloģijā sastopams apzīmējums lielai salai Eiropas ziemeļos. Plīnijs Vecākais 1. gadsimtā rakstīja, ka tā atrodas trīs dienu jūras brauciena attālumā no Skitijas krasta, kur ik pavasari var savākt pludmales dzintaru.

"Ksenofons no Lampsakas stāsta mums, ka trīs dienu burāšanas attālumā no Skītijas krastiem ir milzīga izmēra sala, ko sauc par Baltia, kuru Pitejs sauc par Basiliju." [...] "Pītejs saka, ka goti apdzīvo Mentonomona okeāna krastu, viņu teritorija sniedzas sešu tūkstošu stadiju attālumā; vienas dienas braucienā no šīs zemes ir Abalas sala, kuras krastos pavasarī viļņi uzmet dzintaru; tās iedzīvotāji šo dzintaru izmanto kā degvielu un pārdod arī viņu kaimiņiem teitoņiem. Timejs salai ir devis Basilijas vārdu."

Ādams no Brēmenes pirmais lietoja nosaukumu Mare Balticum (Baltijas jūra) savā 1073.-1076. gada hronikā.