Bangera oāze

Bangera oāze
	Bangera oāze satelītattēlā
Kontinents	Antarktīda
Novietojums	Noksa krasts
Platība	450-942 km2
Koordinātas	66°17′S 100°47′E / 66.283°S 100.783°EKoordinātas: 66°17′S 100°47′E / 66.283°S 100.783°E
	Bangera oāze
	Bangera oāze Vikikrātuvē

Bangera oāze, arī Bangera pakalni (angļu: Bunger Hills), ir polārā oāze Austrumantarktīdā Noksa krastā.^[1] Oāzi atklāja operācijas Highjump laikā amerikāņu lidotājs Deivids Bangers (David E. Bunger), kura vārdā oāze nosaukta.^[2]

Oāzes platība ir 450 km² (pēc citiem avotiem līdz 942 km²). Lai arī pati oāze ir brīva no ledus, to no visām pusēm ieskauj ledāji: dienvidaustrumos - kontinentālā ledus vairoga nogāze, no dienvidiem un rietumiem - šļūdoņi, ziemeļos - Šekltona šelfa ledājs, kas to atdala no okeāna.

Oāzē dominē paugurains reljefs. Daudz saldūdens un sālsūdens ezeru, lielākais ir Aļģu ezers (Algae Lake), krievu avotos Figurnojes ezers (озеро Фигурное), tā garums 25 km, dziļums līdz 137 m.

Kopš 1956. gada oāzē darbojas periodiski izmantota polārstacija. No 1956. līdz 1959. gadam krievu stacija^[3] Oazisa, 1959. gadā nodota Polijai un pārdēvēta par Dobrovolsku. Kopš 1986. gada Bangera oāzē funkcionē austrāliešu vasaras stacija Edžvērtdeivida.

Atsauces

↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 93. lpp.
↑ ASV Ģeoloģijas dienesta Ģeogrāfisko nosaukumu informācijas sistēma (USGS GNIS): Bangera oāze
↑ «Станция Оазис». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 3. septembrī. Skatīts: 2010. gada 29. maijā.

Šis ar Antarktiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 93. lpp.

[2] ASV Ģeoloģijas dienesta Ģeogrāfisko nosaukumu informācijas sistēma (USGS GNIS): Bangera oāze

[3] «Станция Оазис». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 3. septembrī. Skatīts: 2010. gada 29. maijā.

[1]

[2]

[3]