Bazālā membrāna

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Bazālā membrāna ir šaurs, fibrozs, bezšūnu slānis, kas atdala epitēliju (ādā, elpceļos, gremošanas traktā u.c), mezotēliju (pleiras dobumā, perikarda dobumā u.c.), endotēliju (asinsvados, limfvados u.c.) no zemāk pieguļošajiem saistaudiem.[1]

Funkcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bazālā membrāna savieno saistaudus ar citiem audiem, orientē un stabilizē šūnu slāņus un vienlaikus ietekmējot kaimiņšūnu polaritāti, dalīšanos, metabolismu, migrāciju un reģenerāciju. Šajā pro­cesā aktīvi piedalās laminīna un perlekāna molekulas, mijiedarbojoties ar attiecīgajiem epiteliocītu re­ceptoriem. Pie tam bazālā membrāna darbojas arī kā selektīva barjera starp blakusesošajiem audiem. Cauri tai starp epitēliju un saistaudiem notiek vielmaiņas procesi — vielu difūzija un filtrācija. Piemēram, acs lēcas bazālā membrāna ne tikai balsta, bet arī piešķir lēcas kapsulai elastību. Tādēļ lēca var mainīt formu.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kierszenbaum, Abraham; Tres, Laura (2012). Histology and Cell Biology, An Introduction to Pathology (3rd ed.). Elsevier. ISBN 978-0-323-07842-9.
  2. Aina Dālmane (2004). Histoloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 319. lpp. ISBN 9984-770-42-7.