Bazofilie leikocīti

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bazofilais leikocīts asins iztriepē

Bazofilie leikocīti, saukti arī vienkārši par bazofilajiem, ir vismazāk sastopamie leikocīti asinīs. To daudzums asinīs ir 0,5—1%. Leikēmijas gadījumā skaits var izteikti palielināties. Bazofilie leikocīti pieder pie granulocītiem jeb leikocītiem, kuros ir specifiskas sev raksturīgas granulas. Bazofilajos atrodas lielas granulas, kas histoloģiskajos preparātos krāsojas bazofili, tādēļ arī radies to nosaukums. Bazofilie leikocīti ir līdzīgi tuklajām šūnām gan pēc uzbūves, gan funkcijas. To funkcija ir cieši saistīta ar histamīna un heparīna izdalīšanu, izraisot imūno reakciju. Bazofilu skaits var paaugstināties pie alerģijām vai inficēšanās ar parazītiem.[1][2]

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bazofilo diametrs 9-11 µm. Tie ir vismazākie no visiem granulocītu tipiem. Kodola forma dažāda — segmentēta ar iežmaugām,“S” veida, “C” veida. Tā kā kodols un granulas ir bazofili, histoloģiskajos preparātos tie nokrāsojas zili violetā krāsā. Citoplazmā kodolu praktiski nevar redzēt, jo lielāko daļu aizņem specifiskās granulas. Līdzīgi kā citiem granulocītiem, organoīdu šīm šūnām ir maz. Šūnas centrā ap centriolām atrodas Goldži komplekss, kur notiek granulu sintēze. Tie ir radniecīgi tuklajām šūnām, varētu teikt, ka bazofili ir tuklo šūnu kustīgā rezerve, jo tuklās šūnas necirkulē, bet atrodas saistaudos.

Bazofilos ir divu veidu granulas — primārās un specifiskās granulas.[2]

  1. Primārās granulas pēc sastāva ir līdzīgas visiem granulocītiem.
  2. Specifiskās granulas satur heparīnu, histamīnu, peroksidāzes, eozinofilu un neitrofilu hemotakses faktorus, kas stimulē šo šūnu migrāciju iekaisumā, kā arī citokīnus, kas pastiprina imūnglobulīna E (IgE) sintēzi limfocītos.

Bazofilu virsma ir nosegta ar imūnglobulīnu E receptoriem, kas saista IgE. IgE ir atbildīgs par alerģiskajām reakcijam. IgE visu laiku ir saistīti pie Ba un tuklo šūnu IgE receptoriem. Ja pie IgE vēl piesaistās antigēns (piemēram, alergēns), tad notiek bazofilo šūnu degranulācija, un to saturs nonāks apkārtējā vidē.[3]

Uz bazofilo leikocītu membrānas ir arī CD40L receptors, kas mijiedarbojas ar B limfocītu receptoru CD40, tādējādi pastiprinot IgE sintēzi limfocītā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Voehringer D (December 2009). "The role of basophils in helminth infection". Trends Parasitol. 25 (12): 551—6.doi:10.1016/j.pt.2009.09.004. PMID 19782643.
  2. 2,0 2,1 Aina Dālmane (2004). Histoloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 319. lpp. ISBN 9984-770-42-7.
  3. Nakanishi, Kenji (December 2010). "Basophils as APC in Th2 response in allergic inflammation and parasite infection". Current Opinion in Immunology 22 (6): 814–820. doi:10.1016/j.coi.2010.10.018. PMID 21095110.