Limfocīti

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Skenējošā elektronmikroskopa cilvēka limfocīta attēls

Limfocīti (no limfa + grieķu: κύτος, kytos — 'šūna') ir mugurkaulnieku galvenās imūnšūnas. Tiek izdalītas vairākas populācijas, kur katrai ir sava loma imunitātes veidošanā. Pie subpopulācijām pieder T limfocīti, B limfocīti un dabīgās galētājšūnas. T limfocīti atbild par citotoksisko (šūnu iznīcinošo) specifisko imunitāti, dabīgās galētājšūnas par citotoksisko nespecifisko imunitāti, bet B šūnas par humorālo specifisko imunitāti, kas saistīta ar antivielu veidošanu pēc saskarsmes ar noteiktu antigēnu. Limfocīti veido aptuveni 20% no visiem leikocītiem.

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trīs lielās limfocītu populācijas ir T limfocīti, B limfocīti un dabīgās galētājšūnas. Visiem limfocītiem raksturīgs liels kodols.

T limfocīti un B limfocīti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

T limfocīti (tīmusa šūnas) un B limfocīti (kaulu smadzeņu šūnas) ir galvenā daļa, kas veido specifisko imunitāti. T šūnas ir saistītas ar šūnu mediēto imunitāti, bet B šūnas ar humorālo imunitāti jeb antivielu veidošanu. T un B limfocītu funkcija ir atpazīt specifiskus svešos antigēnus, kas normāli nav sastopami ķermenī. Antigēni var būt jebkura sveša viela, kas izraisa imūnās reakcijas, visbiežāk tie ir mikroorganismi. Antigēnu atpazīšana notiek saistībā ar procesu, kas tiek saukts par antigēnu prezentēšanu. Šī procesa rezultātā T un B limfocīti tiek apmācīti atpazīt un iznīcināt antigēnu. Piemēram, B šūnas veidos specifiskas antivielas, kas reaģēs tieši ar konkrēto antigēnu, to pārklās un atvieglos tā atpazīšanu un iznīcināšanu. Savukārt T limfocītu subpopulācija Th šūnas (T helper cells) veido citokīnus, kas regulē imūnos procesus, bet T citotoksisko šūnu subpopulācija satur toksiskas granulas, kas var izraisīt inficēto šūnu nāvi. Pēc antigēna iznīcināšanas T un B limfocīti parasti veido atmiņas šūnas, kas paātrinās imūno atbildi, ja nākotnē organisms atkal saskarsies ar noteiktu antigēnu.

Dabīgās galētājšūnas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabīgās galētājšūnas (naturālie killeri jeb NK šūnas) pieder pie nespecifiskās imūnās sistēmas un tās pasargā gan no audzēju, gan vīrusu inficētajām šūnām. Dabīgās galētājšūnas atpazīst svešās vai inficētās šūnas pēc virsmas molekulas — MHC I (major histocompatibility complex). Dabīgās galētājšūnas tiek aktivētas ar interferonu palīdzību. Aktivētās dabīgās galētājšūnas izlaiž citotoksiskas (šūnu iznīcinošas) granulas, kas iznīcina izmainītās šūnas.[1] Tām nav obligāti nepieciešama aktivācija, lai iznīcinātu šūnas, kam trūkst MHC I molekulas.

Virsmas marķieri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz limfocītu virsmas atrodas hormonu, hemotakses faktoru, augšanas faktoru, interleikīnu, leikotriēnu, prostaglandīnu un citu molekulu receptori, audu saderības antigēni un starpšūnu adhēzijas molekulas. Ka arī katram limfocītu veidam ir specifiskie CD receptori.

Limfocītu populāciju specifiskie virsmas marķieri[2]
Populācija Funkcija Proporcija Fenotipiskie marķieri
Dabīgās galētājšūnas Iznīcina vīrusu inficētās un audzēju šūnas 7% (2—13%) CD16 CD56
T helperi jeb Th šūnas Izdala citokīnus un augšanas faktorus, kas regulē imūnos procesus 46% (28—59%) TCRαβ, CD3 un CD4
T citotoksiskās šūnas Iznīcina vīrusu inficētās un audzēju šūnas 19% (13—32%) TCRαβ, CD3 un CD8
γδ T šūnas Imūno procesu regulācija un šūnu iznīcināšana 5% (2—8%) TCRγδ un CD3
B šūnas Antivielu sekrēcija 23% (18—47%) MHC II, CD19 un CD21

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Janeway, Charles; Paul Travers; Mark Walport; Mark Shlomchik (2001). Immunobiology; Fifth Edition. New York and London: Garland Science. ISBN 0-8153-4101-6..
  2. Berrington, J. E.; Barge, D; Fenton, AC; Cant, AJ; Spickett, GP (May 2005). "Lymphocyte subsets in term and significantly preterm UK infants in the first year of life analysed by single platform flow cytometry". Clin Exp Immunol 140(2): 289—292. doi:10.1111/j.1365-2249.2005.02767.x. PMC 1809375. PMID 15807853