Pāriet uz saturu

Beidou

Vikipēdijas lapa
Beidou logo

Beidou jeb BeiDou navigācijas pavadoņu sistēma (vienkāršotā ķīniešu: 北斗卫星导航系统, tradicionālā ķīniešu: 北斗衛星導航系統, piņjiņs: Běidǒu wèixīng dǎoháng xìtǒng) ir Ķīnas pavadoņu navigācijas sistēma.

Pirmās paaudzes Beidou sistēma, oficiāli saukta par Beidou pavadoņu navigācijas eksperimentāla sistēma, zināma arī kā Beidou 1, darbību sāka 2000. gadā. Tā sastāv no četriem pavadoņiem, kas pārklāj Ķīnas teritoriju un kaimiņvalstu pierobežas reģionus.

Otrās paaudzes Beidou sistēma, zināma kā "Kompass" jeb Beidou 2 ir paredzēta kā globāla navigācijas sistēma, kas sastāvētu no 35 pavadoņiem. Ķīnas teritorijā tā kļuva praktiski izmantojama 2011. gada decembrī. Plānots, ka ĀzijasKlusā okeāna reģions tiks pārklāts 2012. gadā, bet visas zemeslodes pārklājums tiks nodrošināts 2020. gadā.[1]

Trešās paaudzes Beidou pirmais pavadonis palaists 2015. gada martā.

Pavadoņi

[labot | labot pirmkodu]

Beidou pavadoņi tiek izvietoti ģeostacionārā orbītā (indekss G), slīpā ģeosinhronā orbītā (indekss I jeb IGSO) vai vidējā Zemes orbītā (indekss M). Tie izgatavoti uz platformas DFH-3 bāzes.

PavadonisStartsNesējraķeteOrbītaIzmantošanaPiezīmesSistēma
Beidou 1A2000-10-30CZ-3AGEO 140° AEkspluatācija beigta 2011. gada decembrīBeidou 1
Beidou 1B2000-12-20CZ-3AGEO 80° AEkspluatācija beigta 2011. gada decembrī
Beidou 1C2003-05-24CZ-3AGEO 110,5° AEkspluatācija beigta 2011. gada decembrī
Beidou 1D2007-02-02CZ-3Asupersinhrona orbīta[2]Ekspluatācija beigta 2009. gada februārī
Beidou M12007-04-13CZ-3AMEO ~ 21 500 kmTikai izmēģinājumiBeidou 2
Beidou G22009-04-14CZ-3CGEO dreifsNekontrolēts
Beidou G12010-01-16CZ-3CGEO 140,0° A [3][4]
Beidou G3[5]2010-06-02CZ-3CGEO 110,5° A2012. gada novembrī pārvietots no 84° A
Beidou I12010-07-31CZ-3A~122° A, slīpums 55°[6]
Beidou G42010-10-31CZ-3CGEO 160,0° A
Beidou I2[6]2010-12-17CZ-3A~119° A, slīpums 55°
Beidou I3[7]2011-04-09CZ-3A~120° A, slīpums 55°, 200~35,991 km
Beidou I4[8]2011-07-26CZ-3A~96,5° A, 35695 x 35865 km, slīpums 55,2°[9]
Beidou I52011-12-01CZ-3A~92,5° A, 35712 x 35873 km slīpums 55,2°[10]
Beidou G52012-02-24CZ-3CGEO 58,75° A
Beidou M32012-04-29CZ-3BMEO
Beidou M42012-04-29CZ-3BMEO
Beidou M22012-09-18CZ-3BMEO
Beidou M52012-09-18CZ-3BMEO2014. gada 21. oktobrī pārtrūka sakari
Beidou G62012-10-25CZ-3CGEO 80,3° A
Beidou I 1-S2015-03-30CZ-3C/YZ-1IGSO ~95° A, slīpums 55°Beidou 3
Beidou M1-S2015-07-25CZ-3B/YZ-1MEO
Beidou M2-S2015-07-25CZ-3B/YZ-1MEO
Beidou I2-S2015-09-29CZ-3BIGSO, slīpums 55°
Beidou M3-S2016-02-01CZ-3B/YZ-1MEO
Beidou I62016-03-29CZ-3AIGSO 95° A, slīpums 55°Beidou 2
Beidou G72016-06-12CZ-3CGEO 144° A

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. «China GPS rival Beidou starts offering navigation data». BBC. 2011-12-27.
  2. «Beidou Update». armscontrolwonk.com. 2010-01-18. Skatīts: 2010-05-20.
  3. «China successfully launched the third BeiDou satellite» (Chinese). Sohu. 2010-01-17. Skatīts: 2010-05-19.
  4. BEIDOU G1 Arhivēts 2014. gada 9. augustā, Wayback Machine vietnē. sat-nd.com
  5. «China launches BeiDou-2 – Station and Lunar plans outlined». NASASpaceFlight.com. 2010-06-02. Skatīts: 2010-06-03.
  6. 1 2 «The fifth Beidou navigation satellite enters orbit» (ķīniski). News.163.com. 2010-08-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-03-07. Skatīts: 2010-12-30.
  7. Rui Barbosa. «China kicks off their big 2011 push with BeiDou-2 launch». NASASpaceflight.com, 2011-04-09. Skatīts: 2012-01-13.
  8. Rui C. Barbosa. .com/2011/07/china-launch-space-station-mars-drive/ «China launch again ahead of Space Station and Mars drive». NASASpaceFlight.com, 2011-07-26. Skatīts: 2011-09-29. BeiDou-2 ‘Compass-IGSO-4′ lofted into orbit by a Long March 3A .. 21:44 UTC
  9. Jonathan McDowell. «Jonathan's Space Report No. 645 2011 Aug 16», 2011-08-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-01-28. Skatīts: 2011-09-29.
  10. «REAL TIME SATELLITE TRACKING». N2YO. Skatīts: 2011-12-23.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]