Vienkāršotās ķīniešu rakstzīmes

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kreisajā pusē rakstīts "haņu zīmes" (hànzì) ar tradicionālajām rakstzīmēm, bet labajā pusē tas pats rakstīts ar vienkāršotajām rakstzīmēm

Vienkāršotās ķīniešu rakstzīmes (ķīniešu: 简化字, jiǎnhuàzì) ir standartizētas ķīniešu rakstzīmes, kuras galvenokārt izmanto Ķīnas kontinentālajā daļā, kā arī Malaizijā un Singapūrā. Tā ir viena no divām visplašāk izmantotajām rakstības formām, otras ir tradicionālās ķīniešu rakstzīmes, kuras izmanto galvenokārt Ķīnas Republikā (Taivānā), Honkongā un Makao. Vienkāršoto rakstzīmju ieviešanas rezultātā tika mainītas 2236 rakstzīmes,[1] tajā pašā laikā ļoti daudz citu rakstzīmju nav mainītas un tās izskats sakrīt kā vienkāršotajā, tā arī tradicionālajā rakstībā. Rakstības maiņa tika veikta, jo uzskatīja, ka tas palielinās rakstpratības līmeni valstī. Vispārīgajā ķīniešu rakstzīmju tabulā (通用规范汉字表), kas pēdējo reizi publicēta 2013. gadā, ir apkopota informācija par vienkāršotajām rakstzīmēm un to rakstību.

Vienkāršošanas metodes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienkāršošanas pamatā ir rakstzīmes aizvietošana ar citu rakstzīmi, kuras uzrakstīšanai ir vajadzīgas mazāk darbības jeb mazāk uzvilkt nepieciešamo līniju skaits.

  1. Sākotnējā izskata aptuvena saglabāšana, izmantojot mazāk līniju, piemēram, 傘 → 伞 (‘lietussargs’) un 齒 → 齿 (‘zobs’)
  2. Tradicionālās rakstzīmes daļas saglabāšana, piemēram, 飛 → 飞 (‘lidot’) un 鄉 → 乡 (‘ciemats’)
  3. Rakstzīmes maiņa uz zīmi, kura pēc veidola vai fonētiski ir līdzīga, piemēram, 燈 → 灯 (‘gaisma’) un 骯 → 肮
  4. Rakstzīmes daļas nomaiņa, piemēram, 態 → 态 (‘stāvoklis’)
  5. Rokrakstā rakstīto rakstzīmju pārņemšana publikācijā, piemēram, 專 → 专 (‘specifisks’, ‘īpašs’) un 樂 → 乐 (‘mūzika’, ‘dziesma’)
  6. Agrāko variantu izmantošana, piemēram, 雲 → 云 (‘mākoņi’) un 遞 → 递 (‘pagriezties’)
  7. Sarežģīto daļu aizstāšana ar vienkāršākiem simboliem, piemēram, 漢 → 汉 (‘Piena Ceļš’) un 鄧 → 邓 (Dens (uzvārds))
  8. Jaunu rakstzīmju izveidošana no divām atsevišķām, piemēram, 塵 → 尘 (‘putekļi’, rakstzīmi veido ķīniešu vārdi ‘mazs’ un ‘zeme’)
  9. Visas rakstzīmes aizstāšana, piemēram, 義 → 义 (‘taisnīgums’, ‘likums’)
  10. Rakstzīmes nomaiņa pret citu rakstzīmi, kurai jau ir arī cita nozīme, piemēram, 穀 → 谷 (‘labība’, jaunā zīme nozīmē arī ‘ieleja’)

Vienkāršotās un tradicionālās rakstzīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemāk esošajā tabulā ir daži viena un tā paša vārda rakstības vienkāršajās un tradicionālās ķīniešu rakstzīmēs.

Vienkāršotajā Tradicionālajā Piņjiņs Nozīme
zirgs
niǎo putns
putns
guó valsts / nācija
tīng klausīties
qiáng stiprs
nekas
miàn makaroni (nūdeles)
huà runāt
yín sudrabs
yĭn dzert
豿 gŏu suns
shā nogalināt
cháng garums
yùn mākonis

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķīniešu rakstzīmju vienkāršošana ir notikusi arī agrāk, bet mērķtiecīga darbība bija 1950. gados un 1960. gados. 1949. gadā Ķīnas līderis Mao Dzeduns izteica vēlmi, lai valstī vairāk cilvēku prastu lasīt un rakstīt. Līdz tam valstī bija augsts analfabētisma līmenis. Vienkāršojot rakstību, tika uzskatīts, ka rakstpratības līmenis pieaugs. Līdzīgi bija rīkojies arī Japānas imperators, kad Meidzi restaurācijas laikā valstī uzlabojās rakstpratības līmenis. Pirmās instrukcijas valodas ķīniešu valodas vienkāršākam pierakstam tika izdotas 1956. gadā. 1964. gadā vienkāršotās rakstzīmes tika apkopotas vienā darbā. 1977. gadā sākās otrais vienkāršošanas posms, kura laikā tika vēl vairākas rakstzīmes pārstrādātas. Tas notika tieši pēc Kultūras revolūcijas, tāpēc tas bija pārāk sasteigts un rakstzīmes tika pārlieku vienkāršotas un kritizētas kā “grūti lasāmas” un “neizskatīgas”, izraisot sajukumu sabiedrībā. Rezultātā process ieilga un noslēdzās pēc astoņiem gadiem. Šajā otrajā posmā rezultātu mēdz saukt arī par divkārši vienkāršotajām rakstzīmēm. Tika izstrādāts arī piņjiņs, kas veicināja valodas standartizāciju. Vispārīgajā ķīniešu rakstzīmju tabulā (通用规范汉字表), kas pēdējo reizi publicēta 2013. gadā, ir apkopota informācija par vienkāršotajām rakstzīmēm un to rakstību.

2009. gadā Ķīnas Tautas politiski konsultatīvajā padomē tika piedāvāts pakāpeniski 10 gadu laikā atgriezties tikai pie tradicionālajām rakstzīmēm, tādā veidā novēršot Ķīnas tradicionālā mantojuma teorētisko zušanu nebūtībā. Viens no argumentiem bija, ka vienkāršotās rakstzīmes ir kļuvušas pārāk primitīvas, zaudējot savu sākotnējo māksliniecisko raksturu, kā arī tradicionālās rakstzīmes mūsdienās var salīdzinoši daudz vienkāršāk uzrakstīt, izmantojot datorus un programmatūras. Tas būtu arī labvēlīgs priekšnoteikums Ķīnas un Ķīnas Republikas (Taivānas) apvienošanai (Taivānā izmanto tradicionālās rakstzīmes, vienkāršotās rakstzīmes daudzi cilvēki nemaz nesaprot).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Marija Nikolajeva. «Ķīniešu valoda». Nacionālā enciklopēdija. Skatīts: 2019. gada 18. novembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]