Zemes mākslīgais pavadonis
- Šis raksts ir par kosmonautiku. Par citām jēdziena Pavadonis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Zemes mākslīgais pavadonis (saīsināti ZMP) ir kosmiskais aparāts, mākslīgais pavadonis, kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap Zemi pa ģeocentrisku orbītu. Pie ZMP pieskaita arī kosmiskos atkritumus (nederīgus mākslīgas izcelsmes objektus Zemes orbītā), piemēram, savu laiku nokalpojušos pavadoņus, nesējraķešu daļas, pavadoņu atlūzas u.c.
Iedalījums
[labot | labot pirmkodu]Atkarībā no veicamā uzdevuma izšķir:
- dabas resursu izpētes pavadoņus,
- ģeodēziskos pavadoņus,
- ģeofizikālos pavadoņus,
- izlūkpavadoņus,
- meteoroloģiskos pavadoņus,
- navigācijas pavadoņus,
- orbitālās observatorijas
- sakaru pavadoņus.
Atkarībā no pavadoņa īpašnieka iedala:
- jaukta pielietojuma pavadonis (izmanto gan militāriem, gan valsts vai komerciāliem mērķiem),
- komerciālais pavadonis,
- militārais pavadonis,
- nekomerciālais pavadonis (dažādas organizācijas vai mācību iestādes),
- valsts organizācijas pavadonis
Pavadoņi visbiežāk darbojas šādās orbītās:
- solārsinhronā orbīta — pavadonis visu laiku atrodas Saules apspīdētajā pusē,
- ģeostacionārā orbīta — pavadonis visu laiku atrodas vienā punktā, attiecībā pret novērotāju no Zemes,
- polārā orbīta — pavadonis pārlido arī polāros apgabalus, kas no ģeostacionārās orbītas nav sasniedzami,
- zemā orbīta,
- eliptiskā orbīta
Darbības koncepcija
[labot | labot pirmkodu]Kustībai ap Zemi kosmiskajam aparātam jāsasniedz tāds ātrums, kas ir vienlīdzīgs vai nedaudz lielāks par pirmo kosmisko ātrumu. Zemes mākslīgo pavadoņu lidojumi notiek no 150 — 160 kilometru līdz dažu simttūkstošu kilometru augstumam no planētas virsmas. Mākslīgo pavadoņu lidojuma apakšējo robežu nosaka tas, ka nepieciešams novērst bremzēšanas procesu atmosfērā. Mākslīgā pavadoņa apriņķošanas ātrums atkarībā no orbītas augstuma ilgst no pusotras stundas līdz vairākām diennaktīm. Īpaša nozīme ir mākslīgajiem pavadoņiem, kuri atrodas ģeostacionārajā orbītā. Šādu pavadoņu ātrums precīzi atbilst Zemes griešanās leņķiskajam ātrumam un uz Zemes esošam novērotājam varētu šķist, ka šāds kosmiskais aparāts atrodas uz vietas.
Valstu pirmie pavadoņi
[labot | labot pirmkodu]
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «First time in History» (angliski). The Satellite Encyclopedia. Skatīts: 2008-03-06.
- ↑ «SATCAT Boxscore». celestrak.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-09-02. Skatīts: 2008-03-05.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- J-Track 3D Arhivēts 2005. gada 4. maijā, Wayback Machine vietnē. - trīsdimensionāla programma, kas parāda visus ap zemi riņķojošos aktīvos mākslīgos pavadoņus (angliski)