Belozerska

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Belozerska
Belozerska
Ģerbonis: Belozerska
Ģerbonis
Belozerska (Krievija)
Belozerska
Belozerska
Atrašanās vieta Krievijā
Koordinātas: 60°02′00″N 37°46′00″E / 60.03333°N 37.76667°E / 60.03333; 37.76667Koordinātas: 60°02′00″N 37°46′00″E / 60.03333°N 37.76667°E / 60.03333; 37.76667
Pirmo reizi minēta 862
Iedzīvotāji (2017)
 • kopā 8 914
Laika josla UTC+3 (UTC+3)
Belozerska Vikikrātuvē

Belozerska (krievu: Белозе́рск), agrāk Beloozera (Белоозеро) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vologdas apgabala rietumu daļā pie Baltā ezera. Tā atrodas 214 km uz ziemeļrietumiem no apgabala galvaspilsētas Vologdas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotā vieta izveidojusies vepsu apdzīvotajā teritorijā pie Baltā ezera (vepsu: Vålged jär’v’). Slāvu cilšu ienācēji šo zemi sauca par Zaļesji ("aizmežu zemi"). Beloozera pirmo reizi pieminēta Nestora hronikā:

Nestora hronikas vēstījums par 862. gada notikumiem:

Un izvēlējās trīs brāļus ar viņu dzimtām, un ņēma sev līdzi visus rūsus, un atnāca un vecākais, Ruriks, apmetās Novgorodā, bet otrs, Siņeuss Beloozerā, bet trešais, Truvors, Izborskā. Un no tiem varjagiem sākās Krievzeme. Novgorodieši ir varjagu cilmes ļaudis, bet pirms tam bija slāvi. Pēc diviem gadiem nomira Siņeuss un viņa brālis Truvors. Un visu varu saņēma Ruriks, un sāka izdalīt saviem vīriem pilsētas - tam Polocku, šim Rostovu, citam Beloozeru. Tajās pilsētās varjagi ir ienācēji, bet pamatiedzīvotāji Novgorodā ir slāvi, Polockā kriviči, Rostovā merieši, Beloozerā vesi, Muromā muromieši, un par tiem visiem valdīja Ruriks.


No 1207. līdz 1238. gadam tā pakļāvās Rostovas kņaziem, bet pēc mongoļu iebrukuma Beloozera bija dalienas kņazistes galvaspilsēta. 1389. gadā Maskavas kņazs Dmitrijs Donskis pakļāva to Maskavijas varai. 1777. gadā Beloozeru pārdēvēja par Belozersku un piešķīra tai apriņķa pilsētas tiesības.