Mongoļi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mongoļi
Mongolian Army soldiers salute while their nation's flag waves in the breeze at the Transit Center at Manas.jpg
Mongolijas armijas karavīri
Visi iedzīvotāji
~10 miljoniem
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Valodas
Reliģijas
budisms, šamanisms
Radnieciskas etniskas grupas
tungusu tautas

Mongoļi (mongoļu: Монголчууд, Mongolchuud, izrunā: [ˈmɔŋ.ɢɔɮ.t͡ʃʊːt]) ir vairāku radniecīgu mongoloīdās rases tautu kopums, kas runā mongoļu valodās. Mūsdienās mongoļi dalās divās lielās grupās, no kurām viena daļa mīt Mongolijā, kur veido valsts pamatnāciju, bet otra dzīvo Ķīnas ziemeļaustrumos.[1] Lielākā mongoļu cilts ir halhi, kuri dzīvo Mongolijā. Vēl Mongolijā dzīvo oirati. Par mongoļiem sauc arī Ķīnā dzīvojošos baoaņus, dunsjanus, daurus un bargus, kā arī Krievijā dzīvojošos burjatus un kalmikus.[1] Nereti par mongoļiem tiek saukti tikai Mongolijas iedzīvotāji, lai gan daudzas mongoļu ciltis mīt blakus esošajā Ķīnā, galvenokārt Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā. Mongolijā kopumā dzīvo ap 3,1 miljons mongoļu,[2] bet Ķīnā viņu skaits tiek lēsts ap 5,8 miljoniem.[3] Pēc reliģiskās pārliecības lielākoties budisti.[3]

Mongoļu etnoģenēze nav līdz galam izpētīta. Tiek uzskatīts, ka tie cēlušies no pirmiedzīvotāju ciltīm, kas mitušas mūsdienu Mongolijā un Ķīnas ziemeļrietumu teritorijās. Ķīniešu hronikās mongoļus piemin sākot ar 7.—10. gadsimtu. 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā Čingishana vadībā tie iekaroja plašas teritorijas, kas ļāva izveidot Mongoļu impēriju (pastāvēja no 13. līdz 14. gadsimtam). Šajā laikā mongoļu karaspēks sasniedza Oderas upi mūsdienu Polijas teritorijā, Adrijas jūru, Tuvos Austrumus, Indoķīnu, Jauv un Japānu. Pēc impērijas sabrukuma mongoļi sašķēlās vairākās grupās.

Mongoļu kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzi mongoļi dzīvo kā klejotāji, klīst pa stepi no vienas vietas uz citu ar visu iedzīvi un mājdzīvniekiem. Viņi dzīvo jurtās. Arvien vairāk iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi pilsētās, galvenokārt uz galvaspilsētu Ulnabatoru, kā arī sāk dzīvo vienuviet lopkopības fermās.

Mongoļu ganu ģimenēs bērni līdz astoņu gadu vecumam mācās mājās. Pēc tam viņi dodas uz internātskolām Ulanbatorā un citās pilsētās. Visi bērni jau no mazotnes mācās jāt ar zirgu. Nadama svētkos viņi sacenšas sirgu skriešanās sacensībās. Bez jāšanas vēl iecienītas sportiskās aktivitātes ir cīņas sports un loka šaušana.

Ulanbatorā lielākā daļa cilvēku dzīvo daudzdzīvokļu namos. Daudzus vilina dzīve laukos un pieder jurtas ārpus pilsētas. Brīvajā laikā mongoļi pievēršas mūzikai. Mongoļu tautasdziesmas ir par mīlestību, piedzīvojumiem un dzīvi stepē.

Mongoļi pārtiek galvenokārt no piena produktiem, siera un gaļas. Uzturā maz lieto dārzeņus, kas skaidrojams ar to, ka ir maz lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tautā iecienīto dzērienu airaku gatavo no ķēves piena, ko trīs dienas skābē līdz to var lietot.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Pasaules zemes un tautas. Ģeogrāfijas vārdnīca. Rīga : Zvaigzne. 1978. 489. lpp.
  2. «Mongolia» (angļu). CIA World Factbook.
  3. 3,0 3,1 «The Mongolian Ethnic Group» (angļu).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]