Dāvids Ben Gurions
Dāvids Ben Gurions דָּוִד בֶּן-גּוּרִיּוֹן David Ben-Gurion | |
---|---|
Dāvids Ben Gurions 1949. gadā | |
1. Izraēlas premjerministrs | |
Amatā 1955. gada 2. novembris — 1963. gada 21. jūnijs | |
Priekštecis | Moše Šarets |
Pēctecis | Levi Eškols |
Amatā 1948. gada 14. maijs — 1953. gada 7. decembris | |
Priekštecis | amats nodibināts |
Pēctecis | Moše Šarets |
| |
Dzimšanas dati |
1886. gada 16. oktobris Ploņska, Kongresa Polija, Krievijas Impērija, (tagad Polija) |
Miršanas dati |
1973. gada 1. decembris Telaviva, Izraēla |
Tautība | ebrejs |
Politiskā partija | Mapai, Rafi, Nacionālais saraksts |
Profesija | politiķis |
Dāvids Ben Gurions (ivritā: דָּוִד בֶּן-גּוּרִיּוֹן, dzimis kā Dāvids Grīns (David Grün) 1886. gada 16. oktobrī, miris 1973. gada 1. decembrī) - Izraēlas politiķis, viens no Izraēlas valsts dibinātājiem un tās pirmais premjerministrs.
Dzimis mūsdienu Polijas teritorijā, kas tolaik bija Krievijas sastāvā, jurista un cionisma aktīvista ģimenē, tāpēc jau 1904. gadā iesaistījās marksistiskās cionistu politiskās organizācijas Poale Zion darbā. 1905. gada revolūcijas laikā divreiz arestēts. 1906. gadā pārcēlās uz Palestīnu, kas tolaik bija Osmaņu impērijas sastāvā, un kopā ar Ichaku Ben Cvi kļuva par Palestīnas Poale Zion kustības līderi. Palestīnā nodarbojās ar lauksaimniecību. 1912. gadā kopā ar Ben Cvi iestājās Stambulas universitātē, lai studētu tiesības, kā arī strādāja par žurnālistu. Tajā laikā mainīja uzvārdu, paņemot to no Jūdu karu laika ebreju nemiernieku līdera. 1915. gadā kopā ar Ben Cvi tika izraidīts no Osmaņu impērijas un apmetās Ņujorkā, kur 1917. gadā apprecējās. Pēc Balfūra deklarācijas pieņemšanas Pirmā pasaules kara laikā cīnījās Ebreju leģionā, bet pēc kara beigām atkal atgriezās Palestīnā.
Palestīnā Ben Gurions kļuva par vienu no sociālistiskā cionisma līderiem, 1920. gadā par ebreju arodbiedrības Histadrut ģenerālsekretāru, 1930. gadā nodibināja mēreno sociālistisko partiju Mapai, kas dominēja Izraēlas politiskajā dzīvē 1968. gadam. 1935. gadā Ben Gurions kļuva par ietekmīgās organizācijas Ebreju aģentūra Izraēlai vadītāju, un koordinēja ebreju iebraukšanu Palestīnā. Kad britu varas iestādes izdeva 1939. gada Balto Papīru, kas ierobežoja ebreju iebraukšanu Palestīnā, Ben Gurions uzstājās pret to, tomēr, sākoties Otrajam pasaules karam, iestājās par ebreju iekļaušanos britu armijas rindās.
Pēc ANO rezolūcijas, kas paredzēja sadalīt Palestīnu arābu un ebreju daļās, 1948. gada 14. maijā Ben Gurions nolasīja Izraēlas valsts neatkarības deklarāciju. 1948. gada Izraēlas-arābu kara laikā Ben Gurions vadīja Izraēlas valsts cīņu. Dāvids Ben Gurions ir atbildīgs par Palestīnas arābu padzīšanu no jaunās valsts teritorijas. Viņa premjera darbības laikā Suecas krīzes kontekstā 1956. gadā tika veikts iebrukums Ēģiptē.
1970. gadā Ben Gurions pameta aktīvu politisko darbību un pārcēlās uz dzīvi kibucā Negeva tuksnesī, kur arī apglabāts.
Izraēlas pirmā premjerministra vārdā nosaukta Ben Guriona starptautiskā lidosta - lielākā Izraēlā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dāvids Ben Gurions.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|