Bertolds

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bertolds
Berthold
Bertolds
Personīgā informācija
Miris 1198. gada 24. jūlijā
Rīga, Daugavas Līvzeme
(tagad - Karogs: Latvija Latvija)

Bertolds jeb Bertolds Skulte (latīņu: Bertoldus, vidusaugšvācu: Bertolt, vācu: Berthold, Berthold Schulte, Bertold, krievu: Бертольд, igauņu: Bertold; miris 1198. gada 24. jūlijā) bija katoļu garīdznieks Vācijā, otrais Ikšķiles bīskaps (1196 - 1198), Livonijas krusta karu uzsācējs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēlies no feodāļu kalpotājiem (ministeriāļiem) ar uzvārdu Šulte vai, lejasvācu dialektā, Skulte (Schulte), kas dzīvojuši Ziemeļvācijā, Štades pilsētas tuvumā (Elbas lejtece, tagadējā Lejassaksija). Pirms pārcelšanās uz Latviju Bertolds bija Lokumas (Luccaburg) cisterciešu klostera abats netālu no Hanoveras. Romas kūrijai Bertolds bija pazīstams kā cisterciešu ordeņa darbinieks, par to liecina kaut vai tas, ka viņam 1188.gadā bija uzdots izšķirt Brēmenes arhibīskapa strīdus ar kanoniķiem. Pēc Lībekas Arnolda un Alberika ziņām, Bertolds par misionāru Līvzemē bija it kā darbojies jau bīskapa Meinarda laikā.

1196. gadā, pēc Meinarda nāves, kļūst par Ikšķiles bīskapu. Bertoldu par bīskapu 1196./97. gada ziemā iesvētīja Brēmenes arhibīskaps Hartvigs II, un nākamajā vasarā Bertolds ieradās Livonijā, lai noskaidrotu situāciju Ikšķilē. Bertolds, kuru vietējie līvi sagaidīja ļoti naidīgi, nolēma izmantot varu un 1197./98. gados apbraukāja Saksiju un Vestfāliju, aicinot uz krusta kariem pret līviem. Viņš sūdzējās Brēmenes arhibīskapam par lībiešu atkrišanu no ticības, un vienojās nākamgad nosūtīt uz Livoniju karaspēku - ar pāvesta ziņu bija izsludināta grēku atlaišana visiem krustnešiem. Drošas ziņas par šiem notikumiem sniedz vienīgi Livonijas Indriķa hronika, kamēr pāvesta Celestīna III šai jautājumā veiktā dokumentācija prasa papildus pētījumus.

Kauja pie Rīgas kalna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skat. Kauja pie Rīgas kalna

1198. gada vasarā Bertolds ieradās Līvzemē ar karaspēku un devās augšup gar Daugavu uz Mārtiņsalas pili (Holme, Holmia). Pilī bija sapulcējušies kareivīgi noskaņotie Salas novada lībieši (Dole un Salaspils), pēc īsām pārunām viņa priekšlikumi tiek noraidīti, un krustneši spiesti atgriezties Rīgā. Drīz šeit ieradās apvienotais lībiešu karaspēks, un, lai iegūtu laiku papildspēku sagaidīšanai, uzsāka miera sarunas ar krustnešiem. Abas puses noslēdza pamieru uz 3 dienām, taču tā laikā tiek nogalināti vairāki krustneši. Pamieru pārtrauca un karaspēki pie Rīgas Senākalna (mons Antiquus, mons Rige) sagatavojās cīņai. Straujais bruņinieku uzbrukums piespieda lībiešus atkāpties kauju nemaz neuzsākot, taču bīskapu zirgs ienes bēgošajā pūlī. Tur, diviem pieturot, viņu ar šķēpu no mugurpuses nodūra lībietis Imauts (Ymaut).

Bertolds tika apglabāts Ikšķiles baznīcas altāra telpā, kādā no trim 1927. un 1972. gada izrakumos atsegtajām mūra kapličām. 14. gadsimta beigās viņu pārapbedīja Rīgas Doma baznīcā, Svētā Krusta altāra priekšā. [1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Gints Skutāns, mag.hist., Bertolds (? – 1198), Historia.lv
Reliģiskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Meinards no Zēgebergas
Ikšķiles bīskaps
1196 - 1198
Pēctecis:
Alberts no Bukshēvdenes