Cēsu Bertolds

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Cēsu Bertolds (latīņu tekstā: Bertholdus de Wenden) bija viens no pirmajiem Zobenbrāļu ordeņa brāļiem[1] un pēc Vikberta sodīšanas Cēsu pils pārvaldnieks (1208-1217). 1208. gadā viņš noslēdza militāru savienību ar Tālavas un Autines letu vecākajiem. Organizējis vairākus Livonijas krusta karu karagājienus pret igauņiem. Kritis kaujā pret Novgorodas krievu karaspēku 1217. gada kaujā pie Otepē pilskalna.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bertolda izcelsme nav zināma, bet tiek uzskatīts, ka viņš cēlies no dižciltīgās Birenes (Büren) dzimtas Zēstes-Kaseles apkārtnē Vestfālenē (Benninghoven, 1965). Pirmo reizi viņš pieminēts sakarā ar nocietinātu dzirnavu (Bertolda dzirnavu) uzcelšanu pie Rīgas. Bertolds ar citiem ordeņa bruņiniekiem vēlāk apmeties vendu pilskalnā Cēsīs, kur uzcēlis jauno mūra pili, kas Novgorodas hronikā 1218. gadā tika dēvēta viņa vārdā par Pertujevu [2].

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ritterbrüder im livländischen Zweig des Deutschen Ordens. Köln: Böhlau, 1993. Nr. 66 (lk 114).
  2. Новгородская первая летопись Старшего и Младшего изводов - под 6726, 6727 г.