Betons

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Betona liešana

Betons (franču: béton) ir mākslīgā akmens celtniecības materiāls, kas izveidojas, sacietējot noteiktā proporcijā sajauktām saistvielām (cements un citas vielas), ūdenim un pildvielām. Bieži vien betona izgatavošanai tiek izmantotas speciālas piedevas. Pastāv dažādu veidu betoni, kuri tiek iedalīti pēc piedevām, pēc izturības un citiem kritērijiem. Betons ir mākslīgs akmens konglomerātmateriāls, kas izveidojies, kas sastāv no sacietējuša saistvielu, ūdens un pildvielu (dabisku vai mākslīgu akmensmateriālu) maisījuma. Betona kā būvmateriāla pirmsākumi meklējami ļoti dziļā senatnē un par saistvielām tam sākotnēji tika lietoti kaļķi, grunts, māls, ģipsis un dabiskais bitums. Viduslaikos betonu lietoja arvien mazāk, un ar laiku, sevišķi pēc ķieģeļu rūpniecības uzplaukuma, betonēšanas darbu paņēmieni aizmirsās un izzuda. 19. gadsimtā līdz ar cementa industrijas attīstību no jauna attīstījās un plaši izvērsās betonu izmantošana būvdarbos. Gadsimta beigās parādījās dzelzsbetons – betons, kurā ievietotas tērauda stiegras. Tiek uzskatīts, ka betons ir visplašāk pasaulē lietotais konstrukciju materiāls. To parasti izgatavo, samaisot portlandcementu ar smiltīm, drupinātu dabisko akmens iezi un ūdeni. Lai gan betons nav tik stiprs kā tērauds, tas tomēr ir visbiežāk lietotais inženiermateriāls; tam par iemeslu ir vairāki faktori: • betonam piemīt teicama ūdensizturība; • vieglums, ar kādu betona konstrukciju elementus var veidot, tiem var piešķirt vai tos var izgatavot ar visdažādāko formu, paveidiem un lieluma izmēriem; • lētums un pieejamība prakstiski lielākoties visā pasaulē. Atkarībā no izmantotās saistvielas izšķir cementbetonu (to lieto visplašāk, parasti sauc vienkārši par betonu), ģipšbetonu, silikātbetonu (ar kaļķu saistvielu), asfaltbetonu, polimērbetonu u.c. Pēc materiāla blīvuma (tilpummasas) izšķir: • sevišķi smagos betonus - ρ◦>3200 kg/m3. Lieto reti; • smagos jeb parastos betonus - ρ◦=1800-2500 kg/m3; • vieglos betonus - ρ◦<1800 kg/m3, kurus sīkāk iedala: 1. vieglos konstruktīvos betonos - ρ◦=1400-1800 kg/m3; 2. konstruktīvos siltumizolācijas betonos - ρ◦=600-1400 kg/m3; 3. siltumizolācijas betonos - ρ◦<600 kg/m3. Pēc stiprības, kas dominē Eiropas valstīs, bet daudz retāk ASV, izšķir: • zemas stiprības betonus – spiedes stiprība < 20 MPa; • vidējas stiprības betonus – spiedes stiprība no 20 līdz 40 MPa; • augstas stiprības betonus – spiedes stiprība > 40 MPa. Atkarībā no uzbūves izšķir blīvos (smagos un sevišķi smagos betonus) un porainos betonus. Pēdējie savukārt var būt vai nu ar porainām pildvielām, vai šūnbetoni. Pašlaik būvdarbu praksē arvien plašāk ieviešas dažādi speciālie betoni, vieglie betoni un augstu marku betoni, kas ļauj samazināt konstrukciju šķērsgriezumu un līdz ar to materiālietilpību, kā arī uzlabot to estētisko izskatu.