Bezkameras riepa
Bezkameras riepa ir pneimatiskā riepa, kam nav nepieciešama atsevišķa kamera.
Atšķirībā no tradicionālajām pneimatiskajām riepām, kam tiek izmantotas atsevišķas kameras, bezkameras riepām bortā ir iestrādāti nepārtraukti izciļņi, kurus riepas gaisa spiediens spiež pret metāla aploces rievu, noslēdzot gaisa noplūdes ceļu.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saistībā ar bezkameras riepām iesniegti daudzi patenti. Killen Tire 1928. gadā Lielbritānijā iesniedza patentu un tas tika apstiprināts 1930. gadā.[1] 1944. gadā Dienvidāfrikā patentu saņēma Wingfoot Corporation, kas bija Goodyear Tire meitas uzņēmums. Tehnisku problēmu dēļ tie tika saražoti nelielā apjomā vai netika realizēti.
1946. gadā ASV patentu iesniedza BF Goodrich darbinieks Frenks Herzegs un 1952. gadā to arī saņēma.[2] Līdz 1955. gadam bezkameras riepas bija kļuvušas par jaunu auto standartaprīkojumu.[3] BF Goodrich vairākas reizes savs patents bija jāaizstāv tiesā, saistībā ar līdzībām ar iepriekšējiem patentiem. Galvenā atšķirība starp BF Goodrich dizainu un priekšteču piedāvāto bija butilkaučuka izmantošana, no kura izgatavotās riepas bija daudz noturīgākas pret gaisa noplūdi, salīdzinot ar gumiju no dabiskā kaučuka, ko izmantoja citos dizainos.
Aizlāpošie šķidrumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Riepās var tikt iepildīti aizlāpošie šķidrumi, kas palīdz novērst nelielus caurumus. Tomēr tie var traucēt automašīnu riepu spiediena uzraudzības sistēmu (TPMS) darbību, ja to sensori ir izvietoti riepas iekšpusē. Daļa šo šķidrumu ražotāju apgalvo, ka viņu produkti ir savietojami ar sensoriem,[4] bet citi brīdina, ka tie var traucēt sensoru darbību.[5] Šādus novērojumus publicējuši arī šādu produktu apskatnieki.[6][7] Šķidrumu izmantošana var izbeigt sensoru garantiju.[4]
Velosipēdu riepas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bezkameru velosipēda riepu sistēmai nepieciešama savietojama riepa, atbilstoša gaisu necaurlaidīga aploce, kas ir noslēgta pie ventiļa un spieķu caurumiem, ar rievu riepas bortam. Galvenais ieguvums no bezkameru riepām ir iespēja izmantot zemāku gaisa spiedienu labākai saķerei, neriskējot pārsist kameru, iespiežot to starp riepas bortu un aploci.[8]
UST un Tubeless Ready[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
UST jeb Universal System Tubeless ir patentēta riteņa aploce, ko izstrādājis uzņēmums Mavic. Tai ir īpaša rieva, kuru noslēdz ar tam īpaši izstrādātu riepu bortiem. Vairāki uzņēmumi, kā Michelin un Hutchinson, ražo riepas, kas ir savietojamas ar UST aplocēm.[8] UST bja pirmā no sistēmā, kas tika izstrādāta velosipēdu riepām.[9] Citiem uzņēmumiem kā Bontrager, DT Swiss un WTB ir sava līdzīga sistēma, kas tiek saukta par Tubeless Ready.[10][11]
Šosejas bezkameru sistēmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2006. gadā Shimano un Hutchinson ieviesa bezkameru sistēmu šosejas velosipēdiem.[12] Tomēr bezkameru riepas nav ieguvušas lielu piekrišanu sponsoru trūkuma un tubulāro riepu lietošanas tradīciju dēļ. Pat bez kameras kopējais bezkameru aploču un riepu svars ir lielāks kā tubulārajām riepām un to aplocēm.[13] Šosejas bezkameru riepas popularitāti gūst amatieru braucēju vidū, kam ir svarīgāki ieguvumi no tām.[14]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Espacenet - Bibliographic data». worldwide.espacenet.com.
- ↑ «Espacenet - Bibliographic data». worldwide.espacenet.com.
- ↑ «B.F. Goodrich Co. announces development of tubeless tire». History.com by A&E Television Networks. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. septembrī. Skatīts: 2015. gada 4. aprīlis.
- ↑ 4,0 4,1 «Ride-On TPS Tire Sealants and Tire Pressure Monitoring Systems (TPMS)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 12. septembrī. Skatīts: 2014. gada 15. oktobris.
- ↑ «Faqs: Is Slime TPMS Safe?». 2012. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 13. martā. Skatīts: 2014. gada 15. oktobris.
- ↑ «Convenient tire sealants to fix a flat tire; Evaluations show that compressor kits are better than aerosol sealers». Skatīts: 2014. gada 15. oktobris.
- ↑ «Common TPMS Service Questions and Answers». 2012. gada 16. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 10. maijā. Skatīts: 2014. gada 15. oktobris.
- ↑ 8,0 8,1 Vernon Felton. «Are Tubeless Tires Worth It?». Bike Magazine, 2008. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-08-23. Skatīts: 2011-08-31.
- ↑ Šeldons Brauns. «Sheldon Brown's Glossary: U. S. T». Šeldons Brauns. Skatīts: 2015. gada 4. aprīlis.
- ↑ «Why Tubeless Ready?». Bontrager.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 20. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 4. aprīlis.
- ↑ «Tubeless Explained and Demystified». notubes.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 2. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 4. aprīlis.
- ↑ Phillips, Matt (December 2008). "The Scoop on Tubeless". Bicycling (Rodale): 90.
- ↑ Lennard Zinn. «Lennard Zinn Technical FAQ». Velo News. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-08-14. Skatīts: 2011-08-31.
- ↑ «road tubeless tires yea or nay». roadbikereview.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-04-02. Skatīts: 2015-03-02.