Bidentāls līdzskanis
| Artikulācijas vietas |
| Labiāla |
| Bilabiāla |
| Labiāli velāra |
| Labiāli alveolāra |
| Labiodentāla |
| Bidentāla |
| Koronāla |
| Lingvolabiāla |
| Interdentāla |
| Dentāla |
| Alveolāra |
| Apikāla |
| Lamināla |
| Postalveolāra |
| Alveopalatāla |
| Retrofleksa |
| Dorsāla |
| Palatāla |
| Labiāli palatāla |
| Velāra |
| Uvulāra |
| Uvulāri epiglotāla |
| Radikāla |
| Faringāla |
| Epiglotāli faringāla |
| Epiglotāla |
| Glotāla |
| Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti. |
Bidentāls līdzskanis tiek izrunāts vienlaikus gan ar augšzobiem, gan ar apakšzobiem. Parasti šāda skaņa sastopama tikai runas patoloģijā. Paplašinātā IPA simbols šai skaņai ir vienlaicīgas augšējā un apakšējā "tiltiņu" diakritiskās zīmes [ ̪͆].[1]
Piemēri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā nav oficiāla simbola bidentālajam berzenim, bet tiek lietots ad hoc simbols:
| IPA | Apraksts | Paraugs | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Valoda | Ortogrāfija | IPA | Tulkojums | ||
|
bidentāls berzenis | šapsugu dialekts | хэ | [h̪͆ə] | seši |
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atšķirībā no interdentālajiem līdzskaņiem, kam artikulācijā ir iesaistīta mēle (kā [n̪͆]), ir vismaz viens apstiprināts īsta bidentāla līdzskaņa lietojums runātā valodā. Melnās jūras piekrastē (Ziemeļkaukāzā) dzīvojošie šapsugi vienā no apakšdialektiem lieto bidentālu nesvelpenisku berzeni. Citos dialektos un adigu literārajā valodā šajā pozīcijā lieto [x]. Fonēmiski šāda skaņa var tikt transkribēta kā /x̪͆/. Tomēr šīs skaņas radīšanas laikā nav novērojama berze pie mīkstajām aukslējām un zobi ir vienīgie iesaistītie artikulētāji. Lūpas ir atvērtas, zobi sakosti un mēle miera stāvoklī. Gaiss plūst caur zobiem un skaņa ir vidēja starp /ʃ/ un /f/. Šādu skaņu fonētiski var transkribēt ar [h̪͆], jo [h] tāpat pašam nav savas artikulācijas vietas.
Atveidošana latviešu valodā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latviešu valodā bidentāls līdzskanis atveidojams ar nebalsīgu labiodentālu berzeni un burtu "f".
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ladefoged, Peter; Maddieson, Ian (1996). The Sounds of the World's Languages. Oxford: Blackwell. ISBN 0-631-19814-8 (angliski)