Biheiviorālisms

Vikipēdijas lapa

Biheiviorālisms (no angļu: behaviour — 'uzvedība') ir viena no pazīstamākajām modernās politoloģijas nozarēm. Biheiviorālismam ir stingri individuāla pieeja pētniecībai politikas zinātņu ietvaros, tas koncentrējās uz indivīda izpēti, mēģina izskaidrot atsevišķa indivīda politisko uzvedību un kolektīva politiskās uzvedības parādību cēloni ar metodiskā individuālisma līdzekļiem. Biheiviorālisms bija vērsts pret spekulācijām un minējumiem un bija empīrisks, un balstījās uz faktiskiem novērojumiem. Tas ietvēra indivīdu uzvedības izpēti, lai skaidrotu politiskos procesus, taču lielā mērā koncentrējās uz psiholoģiskajiem aspektiem. Biheiviorālismam bija raksturīga skaidri formulētu un pārbaudāmu hipotēžu izvirzīšana, visam bija jābūt skaidri pierādāmam, novērojamam un izsakāmam skaitļos. Biheiviorālisma pamati meklējami 1940. gados ASV.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Klaus von Beyme „die Politischen Theorien der Gegenwart” 2000. — 190.lpp