Empīrisms

Vikipēdijas lapa

Empīrisms (sengrieķu valodā - empeiria) ir filozofiska nostādne, ka visām zināšanām ir jābalstās uz pieredzi.

Jēdziena rašanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Runājot par empīrisma rašanos, vajadzētu pieminēt grieķu filozofu Epikrītu, kurš radīja sistēmu, ko sauca par Epikrītismu. Epikrīts savas zinātnes teorijas balstīja uz saprāta nojēgumu, apgalvojot, ka maņa ir pastāvīgs un nemainīgs pamatojuma pierādījums. Pats termins “empīrisms” ir cēlies no grieķu vārda empeiria (tulk. - pieredze). “Empīrisms” ir radies arī no vārda empiric, kas nozīmē ārstu, kurš savā darbībā paļaujas uz praktisko pieredzi. Par empīrisma radītāju uzskata arī Džonu Loku, kurš radīja jēdzienu "tabula rasa" (ka cilvēks piedzimst kā balta lapa un tad sāk uzkrāt pieredzi).[1]

Empīrisma mērķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • savākt un sadalīt kategorijās objektīvus faktus vai datus par pasauli
  • veidot hipotēzes un tās izskaidrot
  • cik vien tas iespējams izslēgt no šī procesa jebkuru cilvēka faktora ietekmi
  • izdomāt eksperimentālas metodes, lai pārbaudītu un pierādītu (vai apgāztu) šo datu un hipotēžu patiesumu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. * John Locke, An Essay on Human Understanding ISBN 9780879759159 Nepareizs ISBN

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]