Bisko salas
| Bisko salas | |
|---|---|
  Bisko salas | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Antarktika |
| Koordinātas | 65°26′0″S 65°30′0″W / 65.43333°S 65.50000°WKoordinātas: 65°26′0″S 65°30′0″W / 65.43333°S 65.50000°W |
| Salu skaits | >30 |
| Galvenās salas | Reno sala, Lavuazjē sala |
| Garums | 150 km |
| Administrācija | |
.svg){kind=small} Antarktika | |
| Pretenzija |
Britu Antarktiskā teritorija, Argentīnas Antarktīda, Čīles Antarktiskā teritorija |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
Bisko salas (angļu: Biscoe Islands, spāņu: Islas Biscoe) ir neapdzīvotu salu arhipelāgs Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē. Stiepjas 150 km garumā ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā gar Greiema un Lubē krastiem, no kuriem arhipelāgu atdala līdz 40 km platie Kristela (dienviddaļā) un Grandidjē (ziemeļdaļā) šaurumi. No Adelaidas salas dienvidos arhipelāgu atdala Matas šaurums. Lielākās salas ir Reno sala, Lavuazjē sala, Rabo sala un Pita salu grupa.
Arhipelāgu 1832. gada 17. februārī atklāja britu jūrasbraucēja Džona Bisko ekspedīcija, kura vārdā tas arī vēlāk nosaukts.[1][2]