Biskupina
| Biskupina | |
|---|---|
 Atjaunotie Biskupinas vārti. | |
  Biskupina | |
| Atrašanās vieta |
 Polija |
| Koordinātas | 52°47′18″N 17°44′41″E / 52.78833°N 17.74472°EKoordinātas: 52°47′18″N 17°44′41″E / 52.78833°N 17.74472°E |
| Veids | Apdzīvota vieta |
| Vēsture | |
| Kultūras | Lužickas |
| Piezīmes | |
| Izrakumi | no 1933. gada |
| Arheologi | J.Kostsevskis, Z.Rajevskis |
| Stāvoklis | Atjaunota apbūve |
| Publiska piekļuve | Brīvdabas muzejs |
Biskupina ir sena Lužickas kultūras apmetne, kas atrodas Polijā uz Biskupinas ezera pussalas, Gonsavas gminas teritorijā (Žņinas apriņķis, Kujāvijas-Pomožes vojevodiste), apmēram 40 km uz dienvidrietumiem no Bidgoščas pilsētas.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1933. gadā arheologi J. Kostsevskis un Z. Rajevskis vienā no ezera pussalām atklāja senas apmetnes pēdas.[1] Pateicoties purvainam apvidum, koka celtnes, kas attiecas uz apmēram 550. gadu pr.Kr., bija labi saglabājušās. Tas deva iespēju arheologiem atjaunot namu un iežogojumu ārējo izskatu, kā arī to celšanas tehnoloģiju.
Biskupinas apdzīvošana pēc zinātnieku aplēsēm notika no bronzas laikmeta vidus, apmēram no 14. gadsimta pr.Kr. līdz agrajam dzelzs laikmetam ap 5. gadsimtu pr.Kr.
Apmetne bija apjozta ar augstu žogu uz zemes pamata. Ārējās sienas tika darinātas no koka, bet iekšējā daļa piepildīta ar zemi. Mājas (ap 105 skaitā) stāvēja ļoti blīvi cita pie citas un faktiski veidoja 13 garas ielas. To iekārtojums bija vienkāršs — priekšnams, istabas centrā — pavards, pa kreisi guļamās lāvas. Priekšnamā ziemas laikā varēja atrasties lopi.
Atradumi liecina par to, ka iedzīvotāji nodarbojās, galvenokārt, ar zemkopību, lopkopību, dzelzs apstrādi, zvejniecību, medībām, vākšanu u.c.
Arheoloģisko izrakumu gaitā šīs apmetnes teritorijā tika atrastas ap 6 miljoniem dažādu priekšmetu. To starpā tīkli, stelles, riteņi, laivas, daudz dažādu trauku, ieskaitot keramiskos. Daži atradumi norāda uz tirdznieciskām saitēm ar Melnās jūras ziemeļu skitu ciltīm.
Pašlaik Biskupinas apmetne ir pārvērsta brīvdabas muzejā. Tajā var redzēt rūpīgi atjaunotas apmetnes ielas un namus, kā arī eksponētos arheoloģiskos atradumus. Vasarā šeit tiek rīkoti arheoloģiskie festivāli.
Datēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dendrohronoloģiskā analīze nodrošināja precīzu apmetnes namu celtniecības laiku. Ozolkoka baļķi, no kuriem ir celtas mājas, bija nocirsti 747—722. gados pr.Kr. Pie tam ap 60% paraugu tika cirsti 738/737. gada pr.Kr. ziemā.
Ciems[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Blakus ezeram atrodas Biskupinas ciems. Iedzīvotāju skaits — 320 cilvēki.