Bidgošča

Bidgošča
pilsēta
Bydgoszcz
Bidgoščas centrs no putna lidojuma
Karogs Ģerbonis
Bidgošča Bidgošča
Koordinātas: 53°07′00″N 18°00′00″E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Kujāvijas-Pomožes vojevodiste
Apriņķis	Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības	1346
Platība
• Kopējā	175,98 km2
Augstums	60 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	337 666
• blīvums	2 032,3/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.bydgoszcz.pl
Bidgošča Vikikrātuvē

Bidgošča (poļu: Bydgoszcz), vēsturiskā kontekstā dažkārt lietots vāciskais nosaukums Bromberga (vācu: Bromberg) ir Polijas pilsēta valsts centrālajā daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes centrs Brdas upes krastos. Kopā ar Toruņu veido kopēju aglomerāciju. Pilsēta ir sens tirdzniecības centrs. Liela upes osta, jo atrodas pie Vislas-Oderas kanāla. Līdz Otrajam pasaules karam Bidgoščā bija ievērojama vācu minoritāte. Stipri cietusi Otrā pasaules kara laikā, tomēr saglabājusies daļa eklektisma un jūgendstila apbūves.Jēkabpils sadarbības pilsēta.

Bidgoščā kopš 2004. gada atrodas viena no NATO bāzēm - Joint Force Training Centre.

Hronoloģija

Pilsēta pirmo reizi rakstiskos avotos ir minēta 1238. gadā, kā pils vieta. No 1331. gada līdz 1337. gadam pilsēta atradās Teitoņu ordeņa pakļautībā. 1346. gadā Polijas karalis Kazimirs Lielais piešķir Bidgoščai pilsētas tiesības.

No 15. gadsimta līdz 16. gadsimtam Bidgošča bija liels graudu tirdzniecības centrs un viena no lielākajām pilsētām Polijā. 1657. gadā pilsētā tika noslēgts Bidgoščas līgums.

1772. gadā notiek Pirmā Polijas dalīšana un Bidgošča nokļuva Prūsijas Karalistes valdījumā. No 1773. gada līdz 1774. gadam notika Vislas-Oderas kanāla būvniecība.

1807. gada Bidgošča tika iekļauta Varšavas hercogistes sastāvā. Toties 1815. gadā pilsēta atkal nonāca Prūsijas Karalistes sastāvā kā autonomās Poznaņas Lielhercogistes daļa. 1871. gadā Bidgošča tika iekļauta Vācijas Impērijas Poznaņas (Posenes) provincē.

No 1919. gada līdz 1918. gadam notika Lielpolijas sacelšanās un pilsēta kļuva par Polijas daļu. 1920. gadā Bidgoščas piederība Polijai tika apstiprināta ar Versaļas līgumu.

1939. gada 3. septembrī notika Bidgoščas asiņainā svētdiena. No 1939. gada līdz 1945. gadam pilsēta tika tieši inkorporēta Trešajā reihā. Pēc 1945. gada visi vācu iedzīvotāji aizbēga uz Vāciju vai tika nogalināti.

Cilvēki

Bidgoščā jeb Brombergā ir dzimuši:

• Hansjohems Autrums (Hansjochem Autrum, 1907 - 2003) - vācu zoologs
• Jans Beleckis (Jan Bielecki, 1951 - ) - politiķis
• Zbigņevs Boņeks (Zbigniew Boniek, 1956 - ) - futbolists
• Joahims Fernavs (Joachim Fernau, 1909 - 1988) - vācu rakstnieks
• Jans Kulčiks (Jan Kulczyk, 1950 - ) - komersants
• Valters Leistikovs (Walter Leistikow, 1865 - 1908) - vācu gleznotājs
• Voicehs Lobodziņskis (Wojciech Łobodziński, 1982 - ) - futbolists
• Stefans Majevskis (Stefan Majewski, 1956 - ) - futbolists
• Eberhards fon Makenzens (Eberhard von Mackensen, 1889 - 1969) - vācu ģenerālis
• Marians Rejevskis (Marian Rejewski, 1905 - 1980) - matemātiķis
• Radoslavs Sikorskis (Radosław Sikorski, 1963 - ) - politiķis
• Silvestrs Šmids (Sylwester Szmyd, 1978 - ) - riteņbraucējs
• Eva Soviņska (Ewa Sowińska, 1944 - ) - politiķe
• Kurts Tanks (Kurt Tank, 1898 - 1983) - vācu avioinženieris

Apskates objekti

• Bidgoščas kanāls (Kanał Bydgoski)

Attēlu galerija

• 
  Bidgoščas kanāls
• 
  Bidgoščas kanāla V slūžas

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bidgošča.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Bidgoščas kanāla muzejs