Purvs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Purvs - sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās. Purvs ir viens no mitrāju veidiem. Saskaņā ar Latvijā pieņemto kūdras atradņu klasifikāciju purvainu vietu var uzskatīt par purvu tad, kad kūdras slāņa biezums tajā pārsniedz 0,3 metrus. Savukārt no bioloģiskā viedokļa par purvu tiek saukta jebkura vieta, kurā dominē purvam raksturīga augu valsts - un šāda augu valsts var izveidoties pat tad, ja kūdras slāņa biezums ir tikai 5 centimetri.

Purvam raksturīgi, ka šeit aug augi, kam nepieciešams liels daudzums mitruma un tādi augi, kas spēj pielāgoties mitrumam. Beidzoties veģetācijas periodam purva augu virszemes daļa atmirst un daļēji satrūd. Tā kā purva augsne ir ļoti mitra un augsnē nenotiek aktīva ūdens apmaiņa, t.i. ūdens purva augsnē ir stāvošs, trūdēšanas procesā ātri tiek izmantots ūdenī esošais skābeklis un izveidojas bezskābekļa vide. Šādā vidē trūdēšana praktiski apstājas, tālākā organisko atlieku sadalīšanās notiek daudz lēnāk.

Ģeomorfoloģija un hidroloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Purviem ir raksturīgi mazkustīgi un stāvoši ūdeņi. Tie parasti ir saistīti ar blakusesošiem ezeriem vai upēm.

Nosusināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiski cilvēki ir nosusinājuši purvus, lai būtu pieejama lauksaimniecības zeme, vēlāk tos var apstrādāt, kā arī, lai samazinātu slimību infekcijas risku no purva kukaiņiem un dzīvniekiem. Daudzviet purvos izcērt kokus un līdz ar to tiek būvēti grāvji un kanāli. Tā rezultātā purvi var pārvērsties par slīksnāju vai pat atvērtu ūdens teritoriju.

Ekologi atzīst, ka purvi nodrošina ar svarīgiem un noderīgiem ekoloģiskajiem procesiem, kā piemēram plūdu kontrolēšana, zivju uzturēšana, ūdens attīrīšana, oglekļa uzkrāšana un uzturēt savvaļas vidi. Daudzviet pasaulē valdības aizsargā purvus. Daudzviet Eiropā un Ziemeļamerikā purvu restaurēšanas projekti kļūst izplatītāki.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]